Cik trausla ir drošība pasaulē? Spriedze neapslāpst arī tiešā Latvijas robežu tuvumā

Komentāri

Pasaule sasniegusi ļoti bīstamu punktu – tā brīdinājis pēdējais Aukstā kara laika PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Pazīmes, ka pasaule atrodas jauna Aukstā kara priekšvakarā jau atkal parādījušās Krievijas un ASV pretstāvēšanas dēļ Sīrijā. Tikmēr spriedze neapslāpst arī tiešā Latvijas robežu tuvumā. Krievija pagājušajā nedēļā Baltijas pierobežā sāka militārās mācības, kas joprojām turpinās. Saistībā ar šīm darbībām, Latvijas Bruņotajos spēkos notika personāla apziņošana.

”Protams, mēs reaģējam uz tādām aktivitātēm, kādas Krievijas Bruņotie spēki izpaudās šājā periodā. (..) Jo mēs visi zinām pieredzi gan no Ukrainas, gan no Gruzijas, ka militārās darbības sākās pēc militārajām mācībām,” norāda Nacionālā bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Aizsardzības ministrijā uzsver, ka personāla apziņošana nav nekas neierasts, taču negribīgi atzīst, ka apziņošana tieši saistībā ar kaimiņvalsts militārajām darbībām pierobežā nav bieži piekopta prakse. Lai gan mācību mērogs nav pārāk vērienīgs, jautājumus rada Krievijas trenētās kaujasspējas.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

Šīs mācības bija pieteiktas, bet mācību raksturs bija tāds, kas izsauc bažas.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Karlsbergs:

Krievijas Federācijas Bruņotie spēki trenē šobrīd savus, ja tā var teikt, uzbrūkošos spēkus.

Krievija apstiprinājusi, ka uz Kaļiņingradu ir pārvietotas bīstamās ”Iskander” raķešu sistēmas. Arī šie ir uzbrukumam paredzēti ieroči. Raķetes paredzētas komandpunktu, artilērijas, kuģu, lidaparātu un citu mērķu iznīcināšanai.

Foto

Atvaļināts brigādes ģenerālis Gundars Ābols:

Bīstamības elements ir saistīts ar to, ka viņas ir pārvietojamas. Viņas ir ļoti grūti nosakāmas, kurā brīdī viņas atrodas. Viņas ir ļoti ātri uzstādāmas līdz raķešu palaišanas brīdim. Tās nav ballistiskās raķetes, kas atrodas šahtās.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Karlsbergs:

No Latvijas viedokļa – mēs neko īpašu pret šo sistēmu nevaram darīt. Būsim ļoti precīzi.”

Turklāt Iskander galvenā bīstamība – šīs raķetes var aprīkot ar kodolgalviņām. Vai Kaļiņingradā ir arī kodolieroči – tas zināms tikai Kremlī.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Karlsbergs:

Mums šādas informācijas nav, bet vai Kaļiņingradā atrodas vai neatrodas kodolieroči – to mēs laikam varam tikai minēt.

Aizsardzības ministrijā vienlaikus uzsver, ka Iskander sistēmas Kaļiņingradā izvietotas arī iepriekš, un pēc tam no turienes atkal aizvāktas.

Raķešu rādiuss ir 500 kilometri. To ātrums – 7500 kilometri stundā. Tātad Kaļiņingradā izvietoto sistēmu rādiuss aptver visu Lietuvu, gandrīz visu Latviju un Poliju līdz Vācijas robežai, kā arī Baltijas jūru līdz Zviedrijai. Latvija gan ”Iskander” rādiusā ir atradusies visu laiku, uzsver militārie eksperti un Aizsardzības ministrija. Baltijas valstīm blakus esošajā Krievijas Rietumu kara apgabalā Iskander sistēmas izvietotas arī Ivanovā netālu no Maskavas, kā arī Lugā – tiešā Baltijas valstu tuvumā.

Atvaļināts brigādes ģenerālis Gundars Ābols:

Ja mēs skatāmies uz Baltijas valstīm, tad mēs visu laiku atrodamies šo raķešu sasniegšanas rādiusā. Tā kā tas priekš mums pilnībā neko nemaina. Jautājums ir par šo raķešu sistēmu atrašanās Kaļiņingradas apgabalā rada papildu apdraudējumus jebkurai valstij, kas atrodas 500 km rādiusā.

Vienlaikus mācību ietvaros uz Kaļiņingradu pārvietoti Mig-29 iznīcinātāji, bet Latvijas pierobežā esošā un par bīstamu uzskatītā Pleskavas tieciendesanta divīzija pastiprināta ar tanku rotu.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Karlsbergs:

Īpaši par tankiem runājot – tādi solījumi tika doti, ka viņi to darīs. Mēs esam konstatējuši šo faktu, ka daļa no viņiem ir piegādāta. Par iznīcinātājiem runājot, viņi kā atlido, tā aizlido. Šī spēja ir ļoti mobila, viņi var šodien būt, rīt vairs nebūt.

Ārvalstu medijos izteikta versija – dažādi netieši signāli liecinot, ka Kremlis apzināti cenšas radīt iespaidu, ka Krievija gatavojas kodolkaram, tomēr tas ir tikai iespaids. Konteksts tam ir Ukrainas un Sīrijas konflikti un ASV prezidenta Baraka Obamas amata termiņa tuvošanās beigām. Komentējot Islander izvietošanu, atvaļinātais brigādes ģenerālis Gundars Ābols norāda, ka mērķis ir sūtīt politisku signālu. Krievija apzinoties, ka tiešs konflikts ar kādu no NATO valstīm būtu pašnāvniecisks.

Atvaļināts brigādes ģenerālis Gundars Ābols:

Vērojot arī pēdējā mēneša laikā notiekošās civilās aizsardzības mācības, kas ir saistītas ar liela cilvēku daudzuma iesaistīšanu – figurēja līdz 40 miljoniem – tas rada lielus jautājumus par šīs valsts tālākajiem darbības mērķiem. Tas viss tiek tendēts uz to, ka mēs gatavojamies kaut kam lielam. Diezgan skaidrā formā ir pateikts, ka ”mums ir tiesības noteikt pasaules kārtību, mums ir tiesības ietekmēt lēmumus, kas atrodas tiešā mūsu teritorijas tuvumā un mums ir tiesības pateikt, ka jums visiem ar mums būs jārēķinās”.

Ārpolitikas pētnieks, AAPC pētnieks Māris Cepurītis:

Ir zināmi signāli, kas vairāk ir saistīts ar Putina piesaukto kodolieroču izmantošanu un ver teikt, ka tas mazāk signāls Latvijai, bet ASV galvenokārt un citām Rietumu valstīm, pasakot, ka Krievija ir gatava kaut ko tādu darīt, līdz ar to: ”ASV, turieties tālāk no Baltijas jūras reģiona.”

Ārpolitikas eksperts, LĀI direktors Andris Sprūds:

Kas pāris reizes ir izskanējis no Krievijas puses – viņi var dot kodoltriecienu Varšavai, lai pārējās valstis saprastu, ka ar viņu jāsāk ir runāt. Protams, tā loģika ir mazliet šķība, bet tajā pašā laikā viņai ir loģiskais pamats. Citām valstīm ar Krieviju būs jāsadarbojas – gribēs to vai negribēs.

Ārpolitiskas pētnieks Sprūds norāda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neiesaistīsies konfliktā ar kādu no NATO valstīm, kamēr būs skaidrs, ka alianse ir vienota un gatava atbildēt. Un līdz šim alianse ir izrādījusi vienotību. Tomēr nepārtrauktas spriedzes uzturēšana pati par sevi ir bīstbama.

Ārpolitikas eksperts, LĀI direktors Andris Sprūds:

Putins daļēji sevi iedzen tādā ”urrāpatriotiskajā” stūrī, jo no tā tik ļoti viegli iziet vairs nebūs. Diemžēl priekš mums visiem, diemžēl arī priekš Krievijas, tas ir kļuvis Putinam arī par emocionālu jautājumu. Tā nav tikai kalkulācijas, tur iekšā arī ir emocijas, tur iekšā ir arī personība. Ka viņš neļaus kādam sev kāpt uz galvas. Ka ar viņu vienmēr būs jārēķinās. Ka viņš uz kompromisiem zem spiediena neizies.

Arī Latvijas Bruņoto spēku vadība atzīst – diemžēl zināms saspīlējums pie mūsu austrumu robežas jāpieņem kā ikdiena. Krievija militārās spējas Baltijas jūras reģionā aktīvi attīstījusi nu jau vairāk nekā 10 gadus. NATO tagad uz to atbild, un drīzumā Baltijas valstīs un Polijā ieradīsies pastāvīgi alianses militārie spēki. Tagad sarunas par ASV karavīru izvietošanu savā valstī sākusi arī Norvēģija.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl