Cik gatava uzbrukumiem, krāpšanai un dezinformācijai internetā ir Latvija?

Komentāri

Pēdējos gados bijuši vairāki skandāli, kuros pasaules lielvalstis viena otru vainojušas liela apmēra kibernoziegumos. Ar bijušā specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena starpniecību pasaule uzzināja par masveida novērošanu un noklausīšanos ASV interesēs.

Tā, savukārt, pret sevi vērstos kiberuzbrukumos nereti vaino Ķīnu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pēdējais no virtuālās vides skandāliem saistīts ar ASV prezidenta kandidātes e-pastu sarakstes nopludināšanu, gandrīz nepārprotami norādot, ka aiz tā stāv Krievija.

Telekanāls CNN reportāžā no Rīgas, kā arī internetversijā nule citē Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu. Kamēr jums tas ir pārsteigums, Latvijā Krievijas propaganda, informatīvie un pat psiholoģiskie uzbrukumi ir mūsu ikdiena.

To pašu Garisons apliecina LNT ziņu top 10.

Jānis Garisons, AM valsts sekretārs

Mūsu ministrijas sistēma, zinām, ka tiek skenēta ikdienā. Izcelsmes ir dažādas, bet tas nenorāda, ka tieši šī konkrētā valsts. Avoti ir dažādi.

Latvijā galvenā iestāde, kuras redzeslokā šie un līdzīgi gadījumi nonāk, ir drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV.

Ik gadu tā fiksē un novērš vairākus tūkstošus augstas prioritātes incidentu Latvijas datortīkliem. Vairums no tiem gan nav uztverami kā tiešs apdraudējums valsts drošībai, bet zādzību, laupīšanas vai citi mēģinājumi.

Varis Teivāns, CERT.LV vadītājas vietnieks

Augstas prioritātes uzbrukumos ir arī komercuzbrukumi, kas nestrādā kādas valsts interesēs. Bet ir arī tādi, kas ir ”state sponsored”. Iegūt informāciju un maksimāli ilgi palikt nepamanītiem. Finansiālās intereses ir sekundāras, bet ir tieši politiskas vai ar informācijas iegūšanu saistītas.

Un šeit seko grūtākais. Viens ir ielaušanās novēršana, otrs – hakeru notveršana un pierādīšana. Kiberuzbrukumi tiek veikti, izmantojot datorus visā pasaulē, kas neļauj droši noteikt, kur uzbrukumam aug kājas un kas tieši aiz tām stāv.

Var izteikt minējumus, analizējot dažādas likumsakarības – laika zonas, uzbrukumu rokrakstu, skatoties, kā interesē būtu ielaušanos veikt.

Teivāns saka, ka atzīts, ka tieši tāpēc, ka nav tādu dzelžainu pierādījumu, uzbrucējam ir iespējas noliegt savu vainu. Ej tagad pierādi nepārprotami. Arī ASV stiprākus vārdus no viņu specdienestu pārstāvjiem, kā ”ļoti liela pārliecība”, parasti sagaidīt nevar.

CERT.LV ir pakļauts Aizsardzības ministrijai. Šādu lēmumu savulaik pieņēma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, paredzot kiberzubrukumu apjoma palielināšanos. Komisijas vadītājs tagad to sauc par tālredzīgu soli, divas reizes reizes gadā iestādes darbu uzklausot slēgtās sēdēs.

Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs, ”Vienotība”

Tas, ka Krievija mūs testē, ir diezgan skaidrs. Slepenības dēļ es nevaru plašākus komentārus dot, bet vēl nesen lasot drošības iestāžu ziņojumus, ar šādām lietām mēs saskaramies un esam spējuši tās novērst. Mēs tiekam testēti, un nešaubos, ka partneri Rietumos arī tiek testēti.

Pēc notikumiem ap iespējamu iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu norisē Baltijas valstu spējas sekot līdzi kibertelpai un spēja uz incidentiem reaģēt guvušas augstu novērtējumu.

Viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem Latvijai bija 2015. gada pirmais pusgads, vadot prezidentūru Eiropas Padomē. Atsevišķi uzbrukumi vainagojās ar valsts sektora iestāžu tīklu inficēšanu.

Neilgi pēc tam tika radīta Kiberzemessardzes vienība. Tā komplektēta no aptuveni 100 IT speciālistiem, kas ikdienā strādā pamatdarbā, taču ar savām zināšanām būtu gatavi iesaistīties, ja rastos apdraudējums. Piemēram, paralizētu stratēģiski svarīgu objektu darbība.

Tāpat pieņemts likums, ka katrā valsts un pašvaldību iestādē jābūt vismaz vienam darbiniekam, kas ir tieši atbildīgs par datorsistēmu drošību, lielāku apdraudējumu gadījumā par to ziņojot CERT.LV.  Pirms gada tika apstiprinātas minimālās prasības valsts iestādēm, lai nodrošinātu drošību. Daudzas iestādes jau sākušas ieviest un CERT.LV jau konsultē iepirkumos, par to, kas ir nepieciešams, minimālajām prasībām, norāda Jānis Garisons.

Šis ir pašvaldību vēlēšanu gads. Tām tuvojoties, Drošības policija pieļauj ne tik daudz kiberuzbrukumus pieaugumu, cik ietekmēšanu ar apzināti sagrozītas informācijas izmantošanu.

Jānis Sārts, kura vadītais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, nodarbojas ar ietekmes instrumentu pētījumiem, uzskata, ka minētie faktori spēcīgāk varētu izpausties nākamgad, kad būs jāvēl Saeima.

Kam gatavoties, parādīs vecā Eiropa.

Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs

Tas, kas mainās ir informācijas vide, kurā šīs vēlēšanas notiek. Un acīmredzami, gan ASV vēlēšanas Nīderlandē, gan Francijā gan Vācijā, šogad demonstrēs, kā cilvēki pieņem lēmumus, par ko balsot. Un ka līdz šim pastāvošās sistēmas, kur tradicionālajiem medijiem bija ietekme sāk zust.

Tā vietā arvien vairāk cilvēku par ziņu avotu izmanto sociālos tīklus, kur pēdējā laika tendence ir ietekmēt cilvēku prātus ar viltus ziņu portāliem vai tiražējot apzināti sagrozītas ziņas.
No vienas puses, tiek pieļauts, ka pēc vairākkārtējām publikācijām un diskusijām, vismaz daļa sabiedrības uz informācijas avotiem un skaļiem virsrakstiem sociālajos tīklos raudzīsies kritiskāk.

No otras, ja cilvēks dzīvo tādā kā informācijas burbulī, viņš par to nemaz nebūs dzirdējis un joprojām būs viegls mērķis.

Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomnieks, bijušais SAB vadītājs

Noskatoties, kas notika ASV vēlēšanās, man liekas, ka Nīderlandes, Francijas, Vācijas publika noteikti būs ievērojuši to un būs daudz skeptiskāki no paziņojumiem, kas pēkšņi parādās “Wikileaks”. Gribētu cerēt, ka publika Latvija, kas ir mazāka un iespējams labāk informēta, ka draudzīgajās lielajās valstīs varēs saprast, kas ir kas.

Cilvēku prātu visai vieglai ietekmēšanai kā katalizators šobrīd spēlē vispārējā neapmierinātība un ekonomikas stagnācija. Tā tas bijis visos laikos. Mainās tikai metodes.

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Kas gan var būt vēl spilgtāks rudens vēstnesis par ķirbi? Jā, rudens tik tiešām ir klāt, un ar ķirbju piedāvājumu problēmu nav. Anna Panna no ”Gatavo 3” komandas aicina izmantot šo šobrīd tik bieži sastopamo ogu baltās šokolādes un ķirbju trifeļu pagatavošanai, kas būs gards pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem.

Lasi vēl