1 komentārs

Gaļa, ko lietojam pārtikā, ar laiku mūsos var radīt antibakteriālo rezistenci. Šāds risks rodas, ja fermās lopus bezatbildīgi ārstē ar pēdējās paaudzes antibiotikām, radot iespēju, ka bakteriālā vide kļūst izturīga pret zālēm un rezultātā tās pret slimībām vairs nepalīdz. Šo antibiotiku lietošana lopkopībā nekādā veidā netiek reglamentēta, radot bažas par zāļu pārmērīgu lietošanu.

Lai gan kopējais antibiotiku patēriņš Latvijas lopkopībā ir neliels, par daudz tiek patērētas tā sauktās kritiskās jeb pēdējās paaudzes antibiotikas. Par to visupirms izdevumā ”Vides vēstis” brīdināja veterinārārsts Āris Žentiņš. Viņš novērojis, ka ar šo zāļu bezatbildīgu lietošanu grēko lielfermās un tam sekas var būt graujošas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Āris Žentiņš, veterinārārsts

Ilgstoši lietojot ikdienā kritiski svarīgās antibiotikas un lietojot tās kā pirmās izvēles, mēs fermās audzējam pret kritiski svarīgajām antibiotikām rezistentas baktēriju kultūras. Un šīs kultūras agri vai vēlu izlauzīsies no šīm fermām. Ienāks mūsu dzīvokļos, virtuvēs un mūsos pašos. Ja mēs saslimstam, un ja slimības ierosinātājs būs rezistentā mikroflora, būs ārkārtīgi grūti mūs ārstēt.

Zāļu lietošanas pamatotību nereglamentē

Žentiņš norāda, ka problēmas sakne esot tajā, ka antibiotikas par daudz lieto preventīvi, cerot ar zālēm aizstāt labturību un slimību profilaksi. Problēma arī esot fermu vieglā piekļuve zāļu lieltirgotavām, un neviens nereglamentē, cik daudz zāļu lopiem dots un cik tas bijis pamatoti.

Tam gan nepiekrīt piena lopkopis Juris Cīrulis, kurš vada vidēju saimniecību ar 300 govīm. Viņš norāda – antibiotiku lietošana ir ekonomiski nepamatota.

Juris Cīrulis, piena lopkopis

Par naudu domājam mēs visi. Dzīvnieku labturība un nauda ir savienots jēdziens. Pamēģini pārkāpt labturību, tad tev sāksies veselības problēmas. Kad sāksies veselības problēmas, tas sāksies izdošana. Ir jāievēro viss, lai būtu mazāk jāiztērē naudas. Vismazāk iztērē naudu, ja ievēro labturību.

Līdzīgu viedokli pauž Zemkopības ministrijā (ZM).

Antra Briņke, ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece

Šaubos, ka veterinārārsti zāles pasūta lielos daudzumos kā vitamīnus, jo antibiotikas maksā naudu. Ja dzīvnieka īpašnieks tomēr seko līdzi, tās ir lielas izmaksas pirkt antibiotikas, kuras nevajag.

Ministrijā arī norāda, ka antibiotiku lietošana ir veterinārārsta profesionāls lēmums, ko nevar reglamentēt.

Problēma – antibakteriālā rezistence

Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga, vai lietotās zāles ir legālas un kā tās uzglabātas, bet nepārbauda, cik un kādēļ tās lietotas. Pēdējā piecu gadu statistika gan liecinot, ka antibiotiku lietošana samazinās.

Andra Sargūna, PVD Veterinārās uzraudzības departamenta vecākā eksperte

Šī statistikas uzkrāšana un analizēšana ir viens no Nacionālās antimikrobiālās rezistences ierobežošanas plāna pasākumiem. Tikai pēdējos gados šīs darbības ir uzsāktas un mums ir paredzēti vairāki soļi, kur mēs tos izmantosim.

Par antibakteriālo rezistenci uztraucas visā pasaulē. Latvijā katru gadu veic paraugizmeklēšanu par atliekvielu klātbūtni gaļā, taču pārbaudītās gaļas daudzums ir niecīgs, salīdzinot ar nokauto. Latvijā gadā nokauj desmitiem tūkstošu lopu, taču laboratoriski pārbauda vien dažus simtus liemeņu un izmaksas par šiem pētījumiem jau sniedzas simtos tūkstošos eiro.

Inga Skādule, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte

Katrs liemenis tiek pārbaudīts, bet ar šīm antibiotikām ir tā, ka, skatoties uz šo dzīvnieku, kas vizuāli ir vesels, nevar pateikt, vai antibiotikas tiek lietotas un cik sen tas noticis, ja dzīvnieks izskatās vizuāli vesels.

Ja ir aizdomas, ka dzīvniekā ir zāļu vielas, tiek sūtīti paraugi izmeklēšanai.

Inga Skādule, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte

Jā, mums ir konstatēti. Šajā gadā konstatēts hloramfenikols vienai cūkai, pagājušajā gadā vienam liellopam. 2014.gadā arī vienai cūkai un vienam liellopa liemenim tika konstatēts antimikrobiālo vielu atliekas.

Cerība uz zemnieku godaprātu

Skādule atzīst, kā jācer vien uz zemnieku godaprātu, ka zāles netiek lietotas nepamatoti.

Veterinārārstu biedrība TV3 ziņām pauda, ka regulāri savus biedrus izglīto par antibakteriālo rezistenci. Vienlaikus tiek gatavots jau pieminētais Nacionālās antimikrobiālās rezistences ierobežošanas plāns, ko plāno ieviest 2019. gadā.

Foto

TOP komentāri

  • kuruku
    0 0 0

    kuruku

    Labāk būtu parunājuši par to, ka audzējot vistas, jau no dzimšanas cāļus baro ar antibiotikām, pie tam visus. Savādāk lielražošanā nevar, tad 20 dienas pirms kaušanas pārtrauc. Domājiet, ka tā vista attīrās - muļķības. Uzskatu, ka liellops ir pašlaik viens no tīrākiem pārtikas veidiem. Tos praktiski audzē dabiski, neizmantojot augšanas stimulatorus kā cūkām

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl