Cietušu bērnu pratināšana Latvijā – neprasmīga un pat traumējoša

Pievienot komentāru
Cietušu bērnu pratināšana Latvijā – neprasmīga un pat traumējoša
FOTO: LETA ()

Noziegumos cietušu bērnu nopratināšana Latvijā ir visai vājā līmenī. Tā secinājis tiesībsargs, ievācot informāciju, kā valstī norit nepilngadīgo liecinieku iztaujāšana. Sevišķi traumatiska tā var izrādīties no seksuālas vardarbības cietušiem bērniem, kuriem izmeklēšanas gaitā vairākkārtīgi jāatceras notikušais.

Cietušo bērnu skaits gadu no gada palielinās – šā gada pirmajos sešos mēnešos cietis 281 bērns. Tas ir par 55 vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Turklāt vairāk nekā puse no šiem bērniem cietuši no seksuālas vardarbības, kas visbiežāk notikusi mājās.

Lai atklātu noziegumus, kuros iesaistīti bērni, sevišķi svarīga ir cietušo liecība, uzsver speciālisti. Turklāt nozīmīgi, lai pratināšana būtu prasmīga un bērnu saudzējoša.

Artūrs Miksons, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas ārsts

Tā kā bērns ir viegli pakļaujams suģestējamībai, ar nekorektiem jautājumiem viņam var izveidot pseidoatmiņas. Vēloties ātrāk virzīt procesu un sodīt vainīgo, mēs varam iegūt nepatiesu informāciju no bērna.

Savukārt, izvaicājot no seksuālas vardarbības cietušus bērnus, sevišķi svarīgi ir liecību iegūt ar pirmo reizi. Pirmkārt, tāpēc, lai netraumētu bērnu vēlreiz, liekot tam atminēties pārdzīvojumu, otrkārt, tāpēc, ka precīza cietušā liecība šādās lietās nereti it vienīgais pierādījums.

Laura Ceļmale, centra “Dardedze” juriste

Medicīniski pierādāmas sekas tam būs kādos 10% gadījumu un tādi, kas izmantojami tiesā, tikai 5% gadījumu. Visbiežāk nebūs liecinieku, tāpēc vienīgais, ar ko varam operēt un sodīt vainīgos, ir bērna liecība.

Diemžēl gan Dardedze, gan Tiesībsargs konstatējuši, ka likumā noteiktā bērna pratināšanas kārtība visbiežāk netiek īstenota dzīvē. Piemēram, trūkst bērna pratināšanā apmācītu izmeklētāju, kas specializētos dzimumnoziegumu izmeklēšanā. Ne vienmēr izmeklētāji izmanto psihologu starpniecību, tāpēc arī nav garantijas, ka bērns iztaujāts saudzējošā manierē.

Trūkst arī bērnam labvēlīgi iekārtotu telpu, kur cietušo izvaicāt – visbiežāk saruna ar upuri notiek policijas iecirknī. Likumsargi kritikai piekrīt, bet atzīst, ka viss atduras pret naudas trūkumu.

Artis Velšs, VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks

Visi aprēķini veikti un tie bija mazliet vairāk nekā 300 tūkstoši eiro, lai mēs varētu policijas iecirkņus aprīkot atbilstoši prasībām. Tur bija ne tikai kosmētiskais remonts, bet arī inventārs – zīmuļi, lelles. Bet esam daļa no valsts budžeta un līdz šim nauda vēl nav iedota.

Citu valstu pieredze apliecina, ka dzimumnoziegumu izmeklēšanā efektīvi palīdz “Bērnu mājas” modelis. Tā ir vieta, kur nopratināšana notiek speciālistu vadībā, nepieciešamības gadījumā uzreiz tiek veikta arī medicīniskā izmeklēšana un notiek datu uzskaite.

Juris Jansons, tiesībsargs

Nevis cietušo vazā uz visām iestādēm un pie speciālistiem, bet ir viena vieta, kur ir draudzīga vide, kur viens sagatavots speciālists var uzdot kriminālprocesā iesaistītajām personām uzdot jautājumus.

Atbalsts Bērnu māju izveidei gūts Labklājības ministrijā un tiek solīts, ka tādas tuvākajā nākotnē taps.

Video

Lasi vēl