“Chanel” somiņa par 35 eiro? Pieaudzis Latvijā atklāto viltoto preču daudzums

4 komentāri
“Chanel” somiņa par 35 eiro? Pieaudzis Latvijā atklāto viltoto preču daudzums
KASPARS KRAFTS, F64

Arvien biežāk svētku dāvanas tiek meklētas interneta veikalos. Tādēļ nu jau tradicionāli pirms Ziemassvētkiem un gadu mijas krietni pieaug arī pastā saņemto sūtījumu apjoms. Vairums sūtījumu nonāk pie adresāta, tomēr daļa tiek aizturēti ar aizdomām par viltojumiem.

Tā šogad Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde deviņos mēnešos aizturējusi jau vairāk nekā 63 500 viltotu preču vienību. Tas ir par 17% vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Viltotu preču tirdzniecība Latvijā gadā rada ap 145 miljonu eiro zaudējumus.

Pasta muitas darbinieki ar šādiem un līdzīgiem viltojumiem sastopas regulāri. Cik liela daļa no kopumā pastā saņemtajiem sūtījumiem tiek pārbaudīta izmantojot skenēšanas ierīces, speciālisti neatklāj, taču Eiropas Savienības pētījumi liecina, ka 63% viltojumu Eiropā nonāk mazajos sūtījumos. Pirmās aizdomas raisot preces izcelsmes valsts, īpaši ja tā nāk no Ķīnas, Honkongas, Singapūras un Turcijas.

“Mēs pievēršam uzmanību preces iepakojumam, iepakojuma kvalitātei, preces cenai, jo viena no galvenajām pazīmēm, ka tas ir viltojums – tā ir zema preces cena. Piemēram, “Chanel” somiņa, kas pagatavošanas procesā iziet 180 etapus, nevar maksāt 35 eiro,” skaidro Lidostas Muitas kontroles punkta virsuzrauga vietniece Larisa Šalne.

VID dati liecina, ka šogad deviņos mēnešos no visām atklātām viltotām precēm 78% ir bijuši viltoti apavi, 18% preču ir bijušas viltotas etiķetes un iepakojumi un tas attiecas uz auto rezerves daļām un galantēriju un vēl 2% viltoto preču ir bijuši mobilie telefoni un to aksesuāri.

Aizdomīgās preces tiek aizturētas, muitas speciālisti pārbauda preču kvalitāti izmantojot internetā atrodamās pazīmes un norādes par oriģināliem, bet nepieciešamības gadījumā tās nosūta ekspertīzei.

“Šī manta, ja tā ir viltota, viņa tiks konfiscēta, līdz ar to jūs būsiet pazaudējuši šos ieguldītos līdzekļus un atkarībā no lietas apstākļiem nav izslēgta arī administratīvā atbildība,” teic Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Eiropas mēroga pētījumi arī liecina, ka aptuveni 7% iedzīvotāju viltojumus pasūta apzināti un mērķtiecīgi, neņemot vērā to, ka tās var būt ne vien vizuāli brāķētas, bet pat nedrošas. Nesen Somijā veikts pētījums, kur no tādām interneta vietnēm kā “AliExpress”, “eBay” un “Wish” pasūtītas 32 preces un tikai viena izrādījusies atbilstoša drošības prasībām.

“Atsevišķi produkti bija ārkārtīgi bīstami, piemēram, telefonu lādētāji, viņi paši atzina, ka nekad tik nedrošus nebija redzējuši. Tur bija vesela buķete – elektrošoka risku var radīt, aizdegšanās risku var radīt. Bija konstatēti “fīderi”, kas ir bērnu barošanai paredzēti knupīši un viņi redzēja, ka tas vispār nav paredzēts saskarsmei ar pārtiku šādi produkti. Patiesībā tas var tiešām bēdīgi beigties, sevišķi bērniem mantas noteikti nevajadzētu pirkt, jo ir pat ķīmijas riski, ko mēs uz aci nevaram redzēt,” norāda PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs iesaka preču iegādei internetā izvēlēties Eiropas Savienībā reģistrētas vietnes vai arī tādus tirgotājus, kam ir pārstāvji Eiropā – šajā gadījumā uz precēm būs attiecināmas visas patērētāju tiesību tiesību aizsardzības normas un tiesības atteikties no preces 14 dienu laikā.