Cēsu vēstures un mākslas muzejs atsāk darbu pēc dīkstāves

Pievienot komentāru

Līdz ar Covid-19 radīto ierobežojumu mazināšanos, atdzīvoties sāk Latvijas kultūras dzīve. Kā vieni no pirmajiem durvis vēruši muzeji. Tostarp Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Jau pēc pāris dienām tas kļūs par mājvietu jaunam multimediālam projektam. Atdzīvosies Latvijā pazīstamu mākslinieku gleznas.

Pagājušajā nedēļā, kad Cēsu Vēstures un mākslas muzejs atsāka darbu, to kopumā apmeklēja teju divsimt cilvēku. Citkārt tas liktos pieticīgi, taču jaunajiem apstākļiem pat ļoti labi. Katrā no muzeja daļām, Jaunajā pilī, viduslaiku teritorijā un izstāžu namā, vienlaikus drīkst uzturēties ne vairāk par 25 cilvēkiem.

“Skatīsimies, kā uz priekšdienām. Pagaidām viss tiek kontrolēts un ceram uz labāko. Mēs gaidām savus apmeklētājus. Ļoti gaidām! Ceram, ka būs vēl un vēl,” pauž Cēsu Mākslas un vēstures muzeja direktore Kristīne Skrīvere.

Viens no magnētiem paredzēts viduslaiku pils torņa apmeklējums. Pagājušās vasaras laikā tornis pievilināja ap 40 tūkstošiem cilvēku. Tas tika panākts pateicoties multimediālam stāstam, kas tika projicēts uz torņa iekšsienām. Vizuāli tas kaut kur atgādina sajūtas, no gaismas festivāla ”Staro Rīga”.

“Ja mēs izmantojam 21. gadsimta tehnoloģijas un varam stāstīt stāstu šādi, tad tā ir pievienotā vērtība jebkuram stāstam,” norāda digitālā izstāžu nama “Lumiere” vadītājs Renārs Sproģis.

Šis ir stāsts par Cēsu pils vēsturi. Veidots pieskaņojoties apstākļiem. “Mēs būvējām ”stikla pudelē” to stāstu. Un bijām telpā ierobežoti. Bet neskatoties uz to, ka neesam 360 grādos, bet kādi 270 grādi te ir, viņš dod cilvēkam to izjūtu, ka esi notikumu epicentrā,” teic digitālā izstāžu nama vadītājs.

Taču šīs tomēr ir atskaņas. Novitāte ir projekts, kurš top turpat blakus esošajā izstāžu namā. TV3 Ziņu rīcībā ir unikāls darba materiāls, kas vēl pirms projekta pirmizrādes ļauj ieskatīties tā aizkulisēs. Uz vairākiem ekrāniem burtiski atdzīvosies daudzi pazīstami latviešu vecmeistaru darbi. Atdzīvosies, sniedzot vēl nebijuši klātbūtnes efektu.

“Pētījumi liecina, ka izstādēs cilvēki vidēji septiņas sekundes pavada pie gleznas. Tad, kad viņas atdzīvina. Un tad, kad iedod mūziku vai kāds laterālais materiāls, gleznas savirknētas sižetā pēc jēgas, šis viss strādā, gan vizuālo, gan audio, gan sajūtām,” skaidro digitālā izstāžu nama “Lumiere” producente Leonarda Ķestere.

“Varbūt tas būs plus, mums būs strikti paredzētas sēdvietas. Būs sadalīts pa vienam, diviem, trīs krēsliem, lai varētu piemēram pāris sēdēt,” saka digitālā izstāžu nama vadītājs.

Projektu ”Simbolims” ar Māra Kalves veidotajām grafikām plānots atvērt nākamajā nedēļā. Gandrīz divus mēnešus vēlāk, nekā bija plānots pirms Covid-19. Projekts būs apskatāms arī citviet Latvijā.