Cēsīs jau laikus aicina pieteikties latvāņu iznīdēšanai – tā iespējams iegūt 90% NĪN atlaidi

0 Komentāru
Cēsīs jau laikus aicina pieteikties latvāņu iznīdēšanai – tā iespējams iegūt 90% NĪN atlaidi
KASPARS KRAFTS, F64

90% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN) – tā Cēsu novada dome nolēmusi motivēt iedzīvotāju pieteikšanos, lai šovasar samazinātu invazīvo latvāņu teritorijas. Pašvaldība secinājusi, ka cilvēku administratīvā sodīšana ar vairākiem simtiem eiro kā sankcija, neaptur latvāņu tālāku izplatību un nedod nekādu labumu, jo latvāņu hektāri nemazinās.

Latvāņi Cēsu novadā ir liela problēma, jo tā bija viena no vietām, kur Padomju Savienības laikos latvāņus ieveda kā cerīgu lopbarības augu, taču ar laiku cilvēku bezatbildības dēļ tas izgāja ārpus kontroles.

Ir skaidrs, ka ziemā latvāņi nav problēma, bet Cēsu novada pašvaldība sāk par to domāt jau laikus, lai iedzīvotāji, kas vēlas pieteikties nekustamā īpašuma nodokļa atlaidei 90% apmērā, sāktu pamazām krāt naudu latvāņu iznīdēšanai vasarā.

Metodes, kā iznīcināt invazīvos un cilvēku veselībai bīstamos latvāņus, Cēsu novada iedzīvotāji var izvēlēties. Tuvāk pavasarim pašvaldība rīkos mācības, sevišķi tādēļ, ka viena no metodēm var būt arī ķimikāliju lietošanu.

“Latvāņu apkarošana sākas uzreiz pēc Jāņiem un turpinās līdz vēlam rudenim, kad regulāri, iesaistot arī pašvaldības policiju, tiek apsekotas teritorijas,” skaidro Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.

Lai arī iepriekšējos divos gados latvāņu iznīdēšanai savos īpašumos pieteicās salīdzinoši maz Cēsu novada iedzīvotāju, kopā 30 pieteikumu, tomēr invazīvais aug pēc sākotnējām apskatēm iznīdēts visai ievērojamā platībā – 440 hektāros. Pašvaldībā skaidro, – jēgpilnāk ir iedzīvotājus nevis sodīt par latvāņu neapkarošanu, bet gan motivēt.

“Nekustamā īpašuma nodokļa atlaide – sākot no dažiem desmit eiro, jo ir vai nu mazs nodoklis, vai maza teritorija, līdz pat dažiem simtiem eiro,” pauž Egliņš-Eglītis.

Valsts augu aizsardzības dienestā aicina cēsniekus izvēlēties videi draudzīgās metodes, nevis ķimikālijas. “Tā kā latvānis ir kā milzīga pienene, sakne tam ir līdzīga, bet daudz, daudz lielāka, līdz pat metra dziļumam. Tad ir iespēja veikt augsnes apstrādi, kas sagriež saknes, uzceļ jaunos dīgstus augšā. Vairākkārt atkārtojot šādu pasākumu, tiek iznīcinātas gan vecās saknes, gan jaunie augošie latvāņi,” saka Valsts augu aizsardzības dienesta Karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Gargāja.

Cīņa pret latvāņiem vienā teritorijā ilgst trīs vai četrus gadus. “Vēl iespēja latvānim kaitēt, apsedzot ar melnu plēvi, mulčējot. Tas nedod iespēju sakrāt barības vielas. Zem melnās plēves karstumā viss izsūt un paliek tukša zeme,” norāda Gargāja.

No Latvijas 119 novadiem un republikas pilsētām tikai 12 pašvaldībās latvāņu nav nemaz. Savukārt iedzīvotāju motivēšana ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piešķiršanu, iznīdējot invazīvos augus, vai gluži pretēji – nodokļa palielināšanu kā soda sankcija ir 10 novados.

Ir aplēsts, ka Latvijā latvāņu invāzija ir 11 tūkstošu hektāru platībā, galvenokārt Madonas novadā, tad Cēsu novads ar teju 1000 hektāru.

0 Komentāru