Cerībā rast papildu naudu prioritātēm teju mēnesi vērtēs iepriekš pieņemtos lēmumus

1 komentārs

Četru līdz piecu nedēļu laikā ir plānots izskatīt fiskālo telpu ierobežojošos iepriekš pieņemtos lēmumus, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teiktā intervijā LNT rīta raidījumā “900 sekundes”.

Premjers vēlreiz norādīja, ka gandrīz visi nākamā gada budžetā papildu pieejamie līdzekļi ir rezervēti līdz ar iepriekš pieņemtiem lēmumiem, tomēr tos ir plānots izskatīt.

“Tagad izskatīsim, kas ir lemts un izmantots lietderīgi, ko varētu pārveidot, lai līdzekļus koncentrētu tur, kur, mūsuprāt, tas ir vairāk nepieciešams,” sacīja premjers.

Kariņš brīdināja, ka tuvākajās četrās līdz piecās nedēļās, kamēr notiks šīs diskusijas, parādīsies daudzi viedokļi. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka daļa kolēģu nāks ar ultimatīviem uzstādījumiem.

Piemēram, viņš uzskata, ka Jaunās konservatīvās partijas piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu ir pilnīgi pareizs, tomēr pastāv jautājums, kādā tempā to var izdarīt, jo tādējādi samazināsies budžeta ieņēmumi.

Vienlaikus, pēc viņa paustā, par veselības jautājumiem atbildīgā Saeimas komisija ir nākusi klajā ar ultimatīvu uzstādījumu attiecībā uz nozarei papildu piešķiramo naudu. Pēc Kariņa teiktā, tā pat solījusi balsot pret valsts budžetu, ja prasītais netiks pildīts.

Premjers akcentēja, ka visas prasības ir jālīdzsvaro un viņš ir pārliecināts, ka tas tiks izdarīts.

Kā atzina Kariņš, labā ziņa ir tā, ka pēc visām prognozēm valsts ekonomika nākamgad un arī aiznākamgad turpinās augt, kas nozīmē, ka “pēc idejas” arī budžets turpinās augt un būs lielākas iespējas risināt dažādus sasāpējušus jautājumus.

Premjers jau otrdien pēc valdības sēdes atzina, ka gandrīz visi 2020. gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

“Fiskālā telpa jeb iespējami pārdalāmā nauda – tādas patlaban nav. Šī nauda ir rezervēta agrāk pieņemtiem lēmumiem, tomēr patlaban tiek vērtēts, vai šajos lēmumos ir iespējams ko mainīt,” sacīja Ministru prezidents.

Tāpat premjers norādīja, ka robu 2020. gada budžetā radīs arī Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”, kuras prognozētā iekļaušana vispārējās valdības sektorā radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci – 2020. gadā 71,9 miljonu eiro apmērā.

2020. gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro, otrdien Ministru kabinetu informēja Finanšu ministrija (FM).

Pēc FM sniegtās informācijas, 2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019. gadu izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.

2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020. gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021. gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022. gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020. gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka “Rīgas satiksmes” iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020. gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.