Čekas maisu izpētes komisija laidusi klajā savu otro grāmatu

Komentāri
Čekas maisu izpētes komisija laidusi klajā savu otro grāmatu
FOTO: LETA

Padomju Latvijas varasiestādes aktīvi izspiegojušas trimdiniekus, cenšoties viņus nomelnot par nacistiem. Turklāt Otrā pasaules kara beigās padomju režīms Latvijā izvērsis pat baisākas represijas nekā 1949. gada masveida izsūtījumi uz Sibīriju. Šie notikumi aprakstīti grāmatā, kuru šodien publicē tā dēvētā Čekas maisu izpētes komisija.

Komunistiskais padomju režīms darbojās kā piramīda ar Maskavu augšgalā, kuras pavēles bija strikti jāizpilda. Bet tas nenozīmē, ka arī vietējās Latvijas komunistu varasiestādes bija bez vainas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Izrādās, padomju Latvija uz savu roku ir plaši spiegojusi Rietumvalstīs, sevišķi vēršoties pret trimdiniekiem.

To vēsturnieks atklājis, pētot tā sauktos čekas maisus un dokumentus, kas iegūti no arhīviem Maskavā. Tagad pētījuma dati apkopoti un izdoti grāmatā. Tajā aplūkots laika posms no otrās padomju okupācijas sākuma 1944. gadā līdz 1956. gadam, kad iznīka nacionālo partizānu kustība.

Ritvars Jansons norāda, – pretstatā plaši pieņemtajam, 1949. gada deportācijas lopu vagonos uz Sibīriju nebija lielākais komunistu noziegums pret Latvijas tautu. Vēl lielākas šausmas piedzīvotas Otrā pasaules kara nogalē, kad represēti 78 000 cilvēku.

Vienkārši teritorija, runājot padomju terminoloģijā, tika tīrīta – atbrīvota no padomju varai neuzticamiem cilvēkiem, un tādus, ko viņi uzskatīja par teorētiski neuzticamiem, piemēram, jebkuru Kurzemē nacistu okupācijas laikā pabijušu žurnālistu, ieskaitīja šajā lokā.

Tas tika darīts pēc Maskavas pavēlēm, pēc tādas pašas receptes kā padomju iekarotajā Vācijas daļā – cilvēkus vienkārši nošaujot bez tiesas, spīdzinot un citādi represējot. Vēsturnieks uzskata, ka tas būtu atzīstams par noziegumu pret cilvēci.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl