“Čekas maisi”: nav publicētas 109 aģentu kartītes

2 komentāri

Aizvien lielākas aizdomas par to, ka visi “čekas maisi” tā arī nekad netiks publicēti, rodas bijušajai VDK dokumentu izpētes komisijai. Tāpēc pētnieki rosina veikt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā esošo VDK dokumentu inventarizāciju.

Tikmēr Saeima uzreiz pēc svētkiem gatavojas steigā grozīt likumu, lai publicētu vēl aizvien slepeno – trešo čekas aģentu kartotēku.

Bijusī VDK dokumentu izpētes komisija, kas tagad apvienojusies Publiskās atmiņas centrā, iebilst pret Saeimā tapušajiem likuma grozījumiem, kas liks arhīvam internetā publicēt pagaidām vēl slepeno papildus aģentu uzskaites kartotēku.

“Tas ir lieki par kaut kādiem sīkumiem mainīt ikreiz likumus, jo var gadīties, ka nākotnē šīs lietas var bieži atkārtoties, jo mēs jau neviens īsti nezinām, kādi dokumenti atrodas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC),” uzskata Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

Tā vietā vēsturnieki rosina veikt TSDC rīcībā esošo VDK dokumentu inventarizāciju.

Šobrīd pētnieki atklāj aizvien jaunus faktus, kas met aizdomu ēnu pār pilnīgu “čekas maisu” atvēršanu. “Ja mēs skatāmies uz ārštata darbiniekiem, kas ir nopublicēti kādi simts, te mēs apskatāmies dokumentos 1993. gadā, kad kartotēku nodeva TSDC, ir uzskaitīts, ka ir 339 ārštata darbinieki. Jautājums ir – kas ir noticis starplaikā un kas nav noticis?” jautā Kangeris.

Tikmēr Saeimas atbildīgā komisija jau pēc Lieldienām plāno skatīt pētnieku kritizētos likuma grozījumus. Kā ziņots, vēl aizvien slepenajā aģentu kartotēkā ir 109 tādas kartītes, kuras sabiedrība tā arī nav redzējusi.

“Tur lielu debašu nevar būt par šo visu, un, kā jau minēju, lai tās kartītes apstrādātu digitāli, tur daudz laika nevajag, jo tur tās kartītes nav pārāk daudz. Līdz ar to, es domāju, ka uz maiju tas viss varētu nonākt sabiedrībā,” norāda Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV).

Kaimiņš ir skarbs pret bijušās VDK dokumentu komisijas pētniekiem. Viņaprāt, viņi vienkārši vēloties savam jaundibinātajam centram piesaistīt finansējumu.

“Tas ir diskutējams jautājums, vai viņiem vajadzētu maksāt vēl par kaut ko, jo ir gana samaksāts un rezultāts ir bijis, to var apstrīdēt, var strīdēties. Kad uzstādījums ir atvērt “čekas maisus” visus, tad nāk dažas nevalstiskās organizācijas zinātniekiem priekšgalā, kad patiesībā, nu, vajag vairāk naudu. Kam? Nedrīkst jaukt šajā gadījumā vēsturi ar naudu.”

Arhīvs internetā divas čekas aģentu kartotēkas – statistisko un alfabētisko – publicēja pagājušā gada nogalē. Šogad martā pētnieki cēla trauksmi, ka visas kartītes tā arī nav nopublicētas. Kā atklājās vēlāk, arhīvam to darīt nelika Saeimā pieņemtais likums.

Tikmēr otrajai VDK dokumentu publicēšanas kārtai gatavojas Latvijas Nacionālais arhīvs.

Jau maijā internetā tiks publicēti aģentu darba lietu reģistrācijas žurnāli. 53 žurnālos lasāmi tikai aģentu segvārdi, taču vienā žurnālā atrodami arī aģentu īstie vārdi un uzvārdi. Publicētas tiks arī atsevišķas operatīvās lietas, pirmo sekretāru, kā arī ar valsts drošības iestādēm saistīto amatpersonu dokumenti.

Visi dokumenti internetā tiks publicēti pakāpeniski – divu gadu laikā, digitalizēto kolekciju papildinot ne retāk kā reizi mēnesī.

Tikmēr klātienē dokumenti būs pieejami lasītavā, kurā tiks izvietota arī datu bāze “Delta”. Lasītavā ir tikai četras darba vietas, tādēļ, ja interese būs liela, arhīvs ir gatavs uz tām veidot arī pierakstu.

Aģentu kartītes sab arhīvam vēl nav nodevis, taču, kad tas notiks, tās katram interesentam uz rokas netiks izsniegtas.

“mēs vēl neesam pieņēmuši dokumentus fiziski, bet tajā brīdī, kad mēs viņus pieņemsim, mēs veiksim pārbaudes un tikai pēc tam novietosim glabātavā, lai varam salīdzināt, vai viss ir atbilstoši dokumentiem. Fiziski viņas varēs saņemt tiesībsargājošie dienesti, ja viņi gribēs pārbaudīt autentiskumu, vai kādam pētniekam būs mērķis izpētīt, ar kādām tintēm viņi ir strādājuši vai kāds kvalitātes papīrs tas ir bijis, kad bez paša fiziskā dokumenta to nevar izdarīt,” atklāj Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Maijā internetā tiks publicētas arī VDK sadarbības fakta konstatēšanas tiesu lietu spriedumu rezolutīvās daļas. Turklāt jau publicētājās kartotēkās sāks darboties meklētājs, proti, iespējamos aģentus varēs atrast arī pēc viņu īstā vārda un uzvārda.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl