“Čekas maisi” ir jāpublicē pilnībā – tā noskaņotas ir valdību veidojošās partijas

Pievienot komentāru

”Čekas maisi” ir jāpublicē pilnībā, – tā noskaņotas valdību veidojošās partijas. Vienlaikus koalīcijai pagaidām nav vienotas nostājas, kā tieši tas būtu paveicams. Tikmēr arhīvs jau šonedēļ apņēmies noskaidrot, tieši cik liels skaits kartīšu nav publicēts.

Saeima vēlējās atvērt visus “čekas maisus”, tādēļ situācija, ka visas VDK aģentu kartītes tomēr internetā nav publicētas, ir jālabo, – tā uzskata atbildīgās Cilvēktiesību komisijas vadītājs. Artuss Kaimiņš (KPV LV) sūtīs Nacionālajam arhīvam vēstuli, kurā lūgs sniegt skaidrojumu un arī redzējumu, kā tālāk rīkoties.

“Likums viņiem nav teicis ne “jā”, ne “nē”, un viņi interpretē likumu, tā kā viņiem būtu ne izdevīgāk, bet varbūt vieglāk, te vienkārši ar pirkstu viņiem ir jānorāda, kas ir jādara. Situācija tāda nedrīkst būt, ja valsts augstākā lēmējvara pieņēma lēmumu par to, ka publicēt visus, kas mums ir, tad mēs publicējam visu, kas mums ir,” norāda Kaimiņš.

Vienots viedoklis, ka jāpublicē viss “čekas maisu” saturs, ir visām valdību veidojošajām partijām. “Jaunās Vienotības” deputāts Andrejs Judins ir apņēmies uzrakstīt likuma grozījumus, lai situāciju labotu. Vajadzības gadījumā uzņemties iniciatīvu ir gatava arī Jaunā konservatīvā partija (JKP).

“Gadiem ilgi runāja: kas tik nebūs, kādas nelaimes tik nenotiks, bet sabiedrība visu uztvēra adekvāti, tas tik norāda, – jo ātrāk, jo labāk, lai publicē visu gan atlikušās kartītes, gan žurnālus, gan citus dokumentus,” teic JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe.

Tikmēr Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins uzskata, ka nepublicēto kartīšu skaits būs neliels, tādēļ likuma grozījumi tomēr, visticamāk, nebūs vajadzīgi: “Tad, kad mēs zināsim, vai tur ir divas vai 20, tad mēs varēsim redzēt, ka nekāds likums nav vajadzīgs, viņas varēs publicēt ar pārējiem dokumentiem. Neviens arī nezināja, ka tur vēl kaut kāda trešā kartotēka, tā panika ir lielāka nekā izskatās.”

Saeima ar likuma spēku lika Nacionālajam arhīvam publicēt divas aģentu kartotēkas – alfabētisko un statistisko. Šā iemesla dēļ arhīvs vēl vienu – aģentu uzskaites papildu kartotēku, kurā ir vairāk nekā 400 kartīšu un kuru tas līdzīgi kā pārējās ieskenētā veidā bija saņēmis no Satversmes aizsardzības biroja – nav publicējis.

“Vai tur vajag vainīgos meklēt, es nezinu. Gan jau vienmēr atradīsies kāds, kas gribēs vainīgos sameklēt. Šajā gadījumā man liekas svarīgākais – panākt rezultātu, lai sabiedrībai ir iespēja gūt pārliecību, ka viss, kas ir, arī ir publicēts,” saka “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tā kā visas kartotēkas pārklājas, arhīvs tās šobrīd salīdzina, lai noskaidrotu, cik kartītes nav publiskotas. Ar šo darbu arhīvs apņēmies tikt galā jau šonedēļ. Neoficiāli izskan, ka nepublicētas būs nevis pāris kartītes, bet to skaits sasniegs vismaz pāris desmitus.