“Čekas” ģenerāļa atmiņas: Pret “Labvakar” uzdotajiem jautājumiem iebildumu nebija, raidījumā biju biežs viesis

4 komentāri
“Čekas” ģenerāļa atmiņas: Pret “Labvakar” uzdotajiem jautājumiem iebildumu nebija, raidījumā biju biežs viesis

Daudziem sociālo tīklu lietotājiem viens no lielākajiem pārsteigumiem, pētot “čekas maisus”, bija ieraudzīt populārā Atmodas raidījuma “Labvakar” vadītāju vārdus.

Žurnālistu Ojāra Rubeņa, Edvīna Inkēna un Jāņa Šipkēvica veidotais televīzijas raidījums Atmodas laikā iemantoja kulta statusu. Paši labvakarieši savu vārdu atrašanos “maisos” komentēt nevēlas, vien Rubenis uzsvēris, ka kartīte ar viņa vārdu ir viltojums, viņš ar VDK neesot sadarbojies.

Nu jau mūžībā aizgājušais pēdējais LPSR “čekas” ģenerālis Edmunds Johansons savās atmiņās 2006. gadā par slaveno raidījumu un tā veidotājiem izteicās visnotaļ pozitīvi: “Labvakariešiem paveicās, jo tajā laikā arī televīzijā varēja sākt runāt atklāti. Viņi aktīvi kritizēja partijas Centrālkomiteju, valstsvīrus, VDK. Lai arī cik neapmierināti bija partijas funkcionāri par viņu kritizēšanu ēterā, ”glavļits” neko nevarēja pasākt. Ja amatpersonas censtos viņiem ko liegt vai regulēt, tas zibenīgi kļūtu zināms sabiedrībai. Tie, kuri centās žurnālistus iespaidot, neko nepanāca, gluži otrādi, saņēma papildu kritiku.”

“Čekas” vadītājs secināja, ka no raidījuma uz raidījumu auga ”Labvakar” popularitāte.

Edmunds Johansons
Pēdējais LPSR “čekas” ģenerālis

Raidījumos arī es biju biežs viesis. Kolīdz izskanēja piedāvājums, es no tā neatteicos. Izrādījās, ka uzstāšanās televīzijā ir lieliska iespēja paust savas domas, atklāt komitejas nostāju, skaidrot sabiedrībai, kādā situācijā komiteja strādā un kādus darbus tā dara. Jāatzīst, ka pret raidījumā uzdotajiem jautājumiem man nebija pretenziju. Reizēm man vaicāja sarežģītus jautājumus, bet tie visi balstījās uz konkrētiem notikumiem. Reiz ”Labvakar” atbrauca gatavot raidījumu uz komiteju. Tajā piedalījās visu vadošo daļu priekšnieki. Raidījumā tā arī tika pateikts: mēs ar Johansonu ēterā bieži tiekamies, bet skatītājiem jāzina arī citu VDK vadošo darbinieku viedokļi. Raidījums izdevās, jo virmoja dažādas domas, tika pausti dažādi uzskati. Visiem toreiz bija iespēja izteikties, kas pārkārtošanās periodā notiek, kādiem procesiem un tendencēm piekrīt, kādām nē. Labvakarieši ierakstu ”nogludināja”, pareizāk sakot, neko negrieza ārā. Jāatzīst, pārliecinātajiem komunistiem ”Labvakar” nepatika, daudziem pat riebās, bet tāda bija realitāte. Manuprāt, arī šī pārraide tolaik ietekmēja daudzu komunistu uzskatus. Viņi uz notikumiem Latvijā sāka raudzīties citādi.

Jāpiemin, ka “Labvakar” pastāvēja sešus gadus, līdz 1994. gadam. Edvīns Inkēns, vienlaikus būdams PSRS AP deputāts, strādāja Ministru kabinetā pie toreizējā premjera Ivara Godmaņa, interešu konflikta dēļ nevarēja piedalīties raidījumā. Arī Ivara Godmaņa vārds minēts “čekas maisos”.

Jau ziņots, ka publiskotajā LPSR VDK aģentūras kartotēkā atrodams ”Labvakar” vadītāja un vēlākā Latvijas Nacionāla teātra direktora Ojāra Rubeņa vārds, kas sakrīt arī ar viņa dzimšanas gadu. Saskaņā ar aģenta kartīti numur 23595, Rubeņa segvārds bija ”Valts”. Bijušais ”labvakarietis” un Radio SWH vadītāja Jāņa Šipkēvica segvārds bija ”Pēteris”. Vismaz tā apgalvots kartotēkā atrodamajā kartītē, numurs 22309. Savukārt trešā vadītāja un vēlākā politiķa Edvīna Inkēna vārds atrodams kartītē numur 982. Inkēna segvārds bijis ”Uģis”.

4 komentāri