Caur Latvijas ārējo robežu izplūst pusmiljards eiro skaidras naudas. Grib ieviest stingrāku kontroli

2 komentāri

Valstu robežas ik gadu šķērso ne vien cilvēki un auto, bet arī milzīgs daudzums skaidras naudas – tik daudz, ka tā jāskaita kilogramos un tonnās. Noskaidrots, cik simtiem miljonu skaidrā naudā ik gadu šķērso tikai Latvijas ārējo robežu vien un kāpēc tie, kas pārvadā milzu summas, par kuru izcelsmi varētu rasties šaubas, mierīgu sirdi tās deklarē, bet muitnieki – tikai noplāta rokas.

Melnā labradoru meitene Naomi ir neatsverams palīgs muitniekiem. Viņa ir viena no četriem suņiem, kurus skaidras naudas meklēšanai Valsts ieņēmumu dienests (VID) savulaik iegādājās no Nīderlandes. Latvijā Naomi rit jau septītais darba gads. Viņa paslēptu naudu meklē ne tikai lidostā, bet arī ostā un citos muitas kontroles punktos uz ārējās Eiropas Savienības robežas.

Likums nosaka, ka ikvienai personai, šķērsojot ES robežu, vedot skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā jādeklarē. Pretējā gadījumā draud ne vien administratīvā atbildība, proti, naudas sods 5% apmērā no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas, bet arī kriminālatbildība, ja atklājas, ka nauda ir noziedzīgas izcelsmes.

Ja iepriekšējo gadu statistika rādīja, ka VID Muitas un nodokļu policija rosināja līdz 100 kriminālprocesiem ik gadu par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas. Tad pēdējā laikā šie gadījumi skaitāmi vairs uz vienas rokas pirkstiem. Tas nav saistīts ar naudas plūsmas mazināšanos, bet gan naudas pārvadātāju taktikas maiņu.

Kapars Podiņš
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors

Pārkāpēji saprata to, ka izdevīgāk ir naudu, nevis nedeklarēt, bet – deklarēt. Jo ES regula par skaidras naudas deklarēšanu paredz iespēju deklarēt, vienkārši aizpildot veidlapu un norādot kā naudas legālo izcelsmi pilnīgi jebko.

Piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanu, dāvināšanu, aizņēmumu, mantojumu. Tieši tik vienkārši, bez jebkādiem pierādošiem dokumentiem, vien ailītē pie naudas izcelsmes pierakstot dažus atslēgas vārdus. “Būtībā, mēs konstatējam, ka ik gadu ievesta, izvesta nauda tiek vairāk kā pusmiljards. Kas notiek uz iekšējās robežas, kādā veidā nauda tiek vadāta uz priekšu un atpakaļ, protams, to mēs nezinām,” turpina Podiņš.

Taču arī šī pusmiljarda eiro legālā izcelsme nevienam nav īsti skaidra.

Skaidras naudas kontroles pastiprināšanai tiek gatavotas izmaiņas virknē normatīvo aktu, paredzot skaidras naudas kontroli ne vien uz ES ārējās robežas, bet arī valsts iekšienē. Praksē tas nozīmēs apturēt ikvienu aizdomīgu auto, lai meklētu tajā naudas maisus. Finanšu ministrijā skaidro – tas gan nenozīmē muitas kontroles punktu izvietošanu arī uz iekšējās robežas ar Igauniju un Lietuvu.

Aija Zicere
Finanšu ministrijas finanšu politikas departamenta direktore

Ir doma balstīties tomēr pamatā uz risku balstītu informāciju, kas prasa gan mazākus resursus, gan ir mazāk traucējoša iedzīvotājiem. Balstoties uz operatīvajā darbā iegūtu informāciju, kad būs zināms, ka šāda naudas vešana varētu notikt, tad arī mērķtiecīgi tiks meklētas konkrētās personas, kas šo naudu ved.

Turklāt jau šobrīd Saeimā iesniegtā normatīvo aktu grozījumu pakete paredz muitniekiem krietni lielākas pilnvaras.

Kontroles dienestā norāda – stiprinot normatīvo bāzi, viennozīmīgi ir vieglāk cīnīties ar nelegālas skaidras naudas apriti. Taču Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa uzskata, ka daudzas lietas  var risināt jau esošās likumdošanas ietvaros.

“Kā piemēru varu minēt – cilvēki, kuru izcelsmes valsts pārsvarā gadījumu ir kaut kur Vidusāzijā, šeit Latvijā pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā vai biznesā ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas un viņi regulāri ceļo pāri mūsu valsts robežai un ceļo ar visām ģimenēm, sākot ar zīdaiņiem, sievām un vecmāmiņām. Un visi nez kāpēc deklarē zemsliekšņa apjomā skaidras naudas. Tad man ir jautājums, vai tiešām šis zīdainis pirms izbraukšanas teica, lūdzu ielieciet man šūpulī skaidru naudu. Ir skaidrs, ka jau šobrīd ir jāvēršas ar lielāku bardzību vēl pirms grozījumiem pret tiem, kas regulāri ceļo, kas ir tas riska novērtējums.”

Kontroles dienesta informācija liecinot, ka nereti šie uzturēšanās atļauju saņēmēji pēc tam šo naudu integrē, piemēram, azartspēļu biznesā, tā turpinot šo atmazgāšanas ciklu. Znotiņa norāda, ka skaidras naudas aprite ir gandrīz visas Šengenas problēma. Tamdēļ arī tapušas jaunas regulas par to, kādā veidā ierobežot skaidru naudu Eiropā. Kontroles dienests konstatējis, ka skaidras naudas apjoms, kas ir Latvijā, ir ar ļoti dīvainu tendenci atšķirtībā no Igaunijas un Lietuvas. Tamdēļ tiek gaidīta aktīva un asa reakcija no tiesībsargājošām iestādēm.