Būtiski samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits

1 komentārs

Visos Latvijas reģionos būtiski samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits. Gada pirmajos nepilnos četros mēnešos pastāvīgā darbā iekārtojušies 3000 personu. Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA) to skaidro ar īstenoto Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu ”Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem”, kad tiek izzinātas katra cilvēka individuālās vajadzības un pielāgotas palīdzības programmas.

Motivācijas veicināšana ar psihologa un psihoterapeita konsultācijām ir viena no septiņām programmām, kā NVA cenšas palīdzēt personām atgriezties darba tirgū.

Tiesa gan, liela daļa uzņēmēju ir ļoti atturīgi pieņemt darbā ilgstošos bezdarbniekus, sevišķi liela problēma reģionos esot ar pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Izvairās arī no ilgstošajiem bezdarbniekiem, jo daudzi izskatās vizuāli nekopti un ar higiēnas problēmām.

Sandra Tarabrina
NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītāja vietniece

LNT Ziņas: Viens ir tas, ka jūs šie cilvēkiem mācāt rakstīt CV un kā sevi prezentēt darba intervijās, bet – vai Nodarbinātības valsts aģentūrā ir programma, kurā viņiem māca savest sevi kārtībā, jo lauku reģionos mēs redzam ļoti nolaistus cilvēkus?

Konkrēti tāda programma, kā jūs minējāt, kā savest sevi kārtībā, nav. Bez šaubām, tajā motivācijas programmā ir iekļautas šīs tēmas, bet tik specifiski tas tā nav.

Taču esošo atbalsta programmu laikā pēc NVA aplēsēm izdevies ilgstošo bezdarbnieku skaitu trijos gados samazināt par 9000 līdz šā brīža 15 000. Visvairāk ilgstošo bezdarbnieku ir vecumā pēc 40 gadiem, sevišķi – sievietes. Bezdarba ilgumā no viena līdz trim gadiem ir 8000 personu, bet trīs un vairāk gadus bez darba ir 7000 cilvēku.

Zīmīgi, ka visvairāk ilgstošo bezdarbnieku ir cilvēki nevis ar zemāko izglītību, bet tieši ar profesionālo izglītību. Viņi iekrīt laika slazdā.

“Ja esat kļuvis par bezdarbnieku, nevajag pieļaut situāciju, ka es pāris mēnešus atpūtīšos. Vajag uzreiz iesaistīties darba meklēšanā, jo tas arī nenotiek uzreiz. Ja mēs sūtām CV, tos izvērtē, ir intervijas, un līdz ar to, ja mēs kādu laiku neko nedarām, bez šaubām, kad sākam kaut ko darīt, tad tas periods bez darba paliek arvien ilgāks,” uzsver Tarabrina.

Reģionu sociālajos dienestos novērots, ka bezdarbnieki izteikti maz lūdz pašvaldību pabalstus vai palīdzību vasaras mēnešos. Tad mežos tiek vāktas ogas, sēnes un nelegāli strādā pie lauksaimniekiem sezonālos darbus.