Burovs: Nākamā gada pilsētas budžetu varētu pieņemt tikai aprīļa beigās

Pievienot komentāru

Zem atlaišanas Damokla zobena esošajā Rīgas domē sācies darbs pie nākamā gada budžeta pieņemšanas. Tomēr līdz lēmuma pieņemšanai deputāti gan netika, jo izrādījās, ka kvoruma trūkuma dēļ darbs paralizēts. Tādējādi jaunais gads būs jāiesāk ar tā saucamo tehnisko budžetu.

Vienlaikus politiskie spēki jau grupējas ārkārtas vēlēšanām. Aizvien gan ir miglā tīts, cik ilgu laiku ārkārtas vēlēšanās ievēlētā pašvaldība strādās.

Rīgas domes Īpašuma un Attīstības komitejās pirmdien bija plānots apstiprināt attiecīgo jomu budžetus. Tomēr abos gadījumos tās nenonāca līdz budžeta vētīšanai, jo pietrūka lēmēju. Pilsētas īpašuma lietu komitejā  kvorumu “norāva” opozīcija, kā rezultātā netika piešķirta nauda 500 jaunām vietām bērnudārzos.

Savukārt Attīstības komitejā neizdevās nodrošināt kvorumu “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” deputātu dēļ. Viņi nevēlējās pieļaut, ka tiek atbalstīts opozīcijā nonākušā Alekseja Rosļikova sagatavotais Attīstības departamenta budžets. Pilsētas mērs bija spiests secināt, ka darbs domē šobrīd ir paralizēts, un neesot šaubu, ka nākamo gadu pilsētai būs jāsāk ar 1/12 daļu no šā gada budžeta izdevumiem.

“Nākamā gada budžetu jaunais sasaukums varētu pieņemt aprīļa beigās. Vai tas ir labi, ka mēs sāksim strādāt ar 1/12 daļu četrus mēnešus? Nē, labi tas nav. Ir ļoti būtiski zināt, kā ir ar lielajiem investīciju projektiem. Ja būs jāiztiek ar 1/12 daļu, tad var tikt apdraudēta Mežaparka estrādes pabeigšana uz skolēnu dziesmu un deju svētkiem,” saka Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).

Tikmēr domes opozīcija uzskata, ka labi vien ir, ka budžeta pieņemšana atlikta, jo šim sasaukumam naudas dalīšanu uzticēt nevarot.

“Tomēr ar to budžetu būs jādzīvo jaunam sasaukumam. Vecam sasaukumam, kurš ir atlaists par sliktu darbu, korupciju un nelikumīgām darbībām, uzspiest pēc tā dzīvot jaunam sasaukumam absolūti nebūtu prātīgi. Tā kā noteikti ir jāskatās uz pirkstiem, lai vēl pēdējā vilcienā neienestu kādu čemodānu ar vērtslietām,” norāda opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis (V).

Pagaidām gan joprojām ir grūti pateikt, vai vēlēšanas notiks 29. februārī. Tāpat nav skaidrs, vai jauno domi ievēlēs uz pusotru gadu, kā to paredz šobrīd likums, vai nedaudz vairāk kā pieciem gadiem, kā to rosina Saeimā valdošā koalīcija.

Opozīcija esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņojusi, ka kopā ar citiem opozīcijas deputātiem mēģinās panākt, ka šis likums nestājas spēkā. Tam nepieciešams savākt 34 deputātu parakstus, ar kuriem Valsts prezidentam tiktu lūgts likumu neizsludināt uz diviem mēnešiem. Savukārt 20 deputāti var pieņemtu likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

“Vai mēs, 34 deputāti, lūgsim atlikt uz diviem mēnešiem, to es nevaru pateikt, jo šeit ir jāvienojas visām opozīcijas partijām un deputātiem. Savukārt, ja šis likums tiks pieņemts, tad skaidrs, ka mēs vērsīsimies Satversmes tiesā, jo uzskatām, ka tas neatbilst Satversmei un ir antidemokrātisks,” saka ZZS pārstāvis Armands Krauze.

Tikmēr parādījusies oficiāla informācija par iespējamiem sarakstu līderiem. “Attīstībai/Par!” kā pirmo numuru varētu virzīt Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Mārtiņu Staķi, tikmēr Daniels Pavļuts no šā goda atteicies.

“Tas mani mudināja, bet Saeimā ir tik svarīgas lietas – gan ar gaidāmo nodokļu pārskatīšanu, gan solījumu pildīšanu mediķu jautājumā, ka man ir jāpaliek Saeimā, un es no savas puses esmu aicinājis apsvērt Mārtiņu Staķi, kas bija numur divi Rīgas Saeimas sarakstā un daudzos jautājumos ir bijusi man labā roka, un es esmu aicinājis viņu apsvērt kļūt par saraksta līderi, un Mārtiņš ir apņēmības pils,” saka Pavļuts.

Rīgas dome tiks atlaista, kad par to nobalsos Saeima, kas varētu būt janvāra sākumā. Domi līdz ārkārtas vēlēšanām pārvaldīs Saeimas apstiprināti administratori.