Brīvdienas Lāčplēša dienā tomēr vēl nebūs – Saeima lemšanu par to atliek vismaz līdz nākamajam gadam

7 komentāri
Brīvdienas Lāčplēša dienā tomēr vēl nebūs – Saeima lemšanu par to atliek vismaz līdz nākamajam gadam
Foto: f64

Saeima tomēr atteikusies no kārtējās pirmsvēlēšanu dāvanas tautai. Pretēji solītajam, 11. novembri jeb Lāčplēša dienu par brīvdienu parlaments vismaz šogad nenoteiks. Tas tika izlemts atbildīgās parlamenta komisijas sēdē.

Atsaucoties gan uz uzņēmēju sūdzībām, ka brīvdienas viņiem izmaksājot pārāk dārgi, gan juridiskiem spriedumiem, ka Latvijā svētku dienas netiek noteiktas sistemātiski, deputāti lēmumu atlika uz pēcvēlēšanu laiku.

Oficiāli Latvijā šobrīd ir 16 brīvdienas, tomēr daļa no tām, kā Mātes diena, Vasarsvētki un pirmās Lieldienas vienmēr iekrīt svētdienā, bet vēl cita brīvdiena – Dziesmusvētku noslēguma diena – pienāk tikai reizi piecos gados. Tādēļ reālu papildu brīvdienu šogad ir tikai 13.

Salīdzinājumam valstis, kurās oficiālu svētku dienu ir vairāk nav tālu jāmeklē, piemēram, Vācijā tādas ir 17, bet Izraēlā – 24. Tomēr pret papildus brīvdienām vienmēr asi iebildušas uzņēmēju organizācijas, biedējot, ka pārlieka svinēšana Latviju iedzīs nabadzībā. Tā notika arī šoreiz.

“Lielais svarīgais jautājums ir ietekme uz IKP, jo tā ir tīri tehniski dalot uz dienu skaitu, darba dienu skaitu tie ir 0,4, bet, ņemot vērā elasticitāti, tie var būt 0,2% no IKP, kas ir aptuveni 50 miljoni,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns.

Bažās bija ieklausījies Saeimas deputāts Valters Dambe (ZZS), kurš arī iesniedza komisijā priekšlikumu atteikties no jaunas brīvdienas Lāčplēša dienā: “Ir kapitāla dīkstāve, ir dubultā samaksa tiem, kam jāstrādā un tas, ka mums jau ir Baltijas valstīs visvairāk un arī praktiski Eiropā šo svētku dienu svinamo līdz ar to es arī iesniedzu šo priekšlikumu par šo svētku dienu saraksta nepaplašināšanu pirms nebūs rediģēts esošais vai nu samazināts kāds, lai mēs saglabātu konkurētspēju.”

Un kopējais deputātu noskaņojums bija līdzīgs. Izskanēja pat apgalvojumi, ka brīvdiena 11. novembrī izjaukšot jau iedibinātās šīs dienas atzīmēšanas tradīcijas.

“Skolotāji strādā ar bērniem, ļoti daudzos bērnu dārzos arī skolās, ved piemēram uz Brāļu kapiem bērnus un stāsta par 11. novembra nozīmi mūsu valstij. Daudziem vecākiem ir bažas, ka trūkstot tai skolas dienai pazudīs tā notikuma svinīgums un daudzi vecāki, kuriem nav tik skaidra vīzija, kā to dienu svinēt, faktiski ar bērniem neko nedarīs,” saka deputāte Lolita Čigāne (V).

Citi savukārt uzstāja, ka vispirms vajagot izstrādāt juridiskus principus, uz kuriem pamatojoties tad noteikt, kam jābūt brīvdienai un kam nē. “Mēs redzam nav ļoti izsvērti pretī šie rāmji, šie kritēriji, nu visu cieņu Lāčplēša dienai, man šķiet konstruktīvāk būtu, mēs varam pārspriest šos jautājumus, bet es aicinātu viņu nevirzīt tālāk,” sacīja Augusts Brigmanis (ZZS).

Pirmsvēlēšanu laikā pret brīvdienas noteikšanu Lāčplēša dienā deputāti gan tā arī nesaņēmās nobalsot. Tā vietā komisija izlēma prasīt Saeimas analītiskajam dienestam atzinumu par to, pēc kādiem principiem būtu jāsakārto svētku un atzīmējamo dienu saraksts, un tikai tad virzīt likumprojektu trešajam un galīgajam balsojumam Saeimā. Tas varētu notikt ne ātrāk kā nākamgad.

7 komentāri