Bordāns: Tieslietu nozarē tagad jākoncentrējas uz kvalitāti, nevis kvantitāti

0 Komentāru

Tieslietu nozarē tagad būtu jārisina kvalitātes jautājumi, bet centienus uzlabot kvantitāti uz kādu laiku var nolikt malā, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Komentējot ģenerālprokurora Jura Stukāna un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigara Strupiša jūlijā paustos izteikumus par krīzi tieslietu sistēmā, Bordāns atzina, ka tāda bija, bet patlaban tā soli pa solim tiek novērsta, un liels nopelns tajā esot tieši Tieslietu ministrijai (TM).

“Mēs krīzi risinām, tā nav beigusies, un mums uz katru no izaicinājumiem ir atbilde,” sacīja Bordāns, minot arī dažus konkrētus izdarītos un ieplānotos darbus. Viņš piebilda, ka tuvākajā nākotnē daudz kas būšot atkarīgs no AT vadības un tā, kā tiesneši spēs tikt galā ar savā kompetencē esošajiem jautājumiem. Tāpat būtiski esot panākt profesionālās kvalitātes uzlabošanos iekšlietu sistēmā.

Tieslietu ministrs atzina, ka tieslietu un iekšlietu sistēma ilgstoši bija “turēta bada maizē”, bet patlaban gan prokuratūrā, gan tiesās esot pieklājīgas algas, kas pat labus juristus motivējot pāriet no privātā sektora uz darbu prokuratūrā vai tiesā. To esot apliecinājusi arī augstā interese par tiesnešu vakancēm nesen izveidotajā Ekonomisko lietu tiesā.

“Šis [atalgojuma] jautājums ir atrisināts, un es aicinātu kolēģus no tiesas vienkārši pārstāt runāt par šiem algas jautājumiem un pievērsties pašiem profesionāliem jautājumiem,” norādīja Bordāns.

Vaicāts, vai no tā var secināt, ka TM nākamā gada budžetā neprasīs papildu līdzekļus nozarē strādājošo algu celšanai, politiķis atbildēja, ka tagad būtiskākais būtu ieguldīt izglītībā. “Es domāju, ka algu jautājumi šobrīd uz kādu periodu ir pietiekami atrisināti un mēs varam koncentrēties uz kvalitātes celšanu, jo, par kvantitāti runājot, gan par lietu izskatīšanas ātrumiem, gan par algām, gan par cilvēku skaitu tiesās – es domāju, ka šie jautājumi šobrīd ir nedaudz jāpiebremzē,” pauda Bordāns.

Tiesu sistēmā jauna krīze neveidojas, bet ir redzamas sekas no iepriekš daudzus gadus ilgušas krīzes, uzskata Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” komentējot ģenerālprokurora Jura Stukāna šonedēļ aģentūrai LETA paustās bažas par izveidojušos “krīzi tieslietu sistēmā”, Strupišs atzina, ka izprot ģenerālprokurora raizes, un novērtēja tās kā apliecinājumu Stukāna centībai un atbilstībai ieņemamajam amatam.

“Tomēr ir jāsaprot, ka nevar tiesību aizsardzības sistēmu 25 gadus turēt bada maizē un gaidīt no tās brīnumus. Visi zina to populāro menedžmenta trilemmu, kurā jāizvēlas divi no trim – ātri, labi un lēti,” skaidroja AT priekšsēdētājs, uzsverot, ka pēdējos divos gados situācija tieslietu sistēmā beidzot ir uzlabojusies, bet joprojām nākas izskatīt pirms daudziem gadiem sāktas lietas un izjust negatīvas sekas no savulaik pieņemtiem nepareiziem lēmumiem.

Komentējot Stukāna paustās bažas par krimināllietu iztiesāšanas ilgajiem termiņiem, Strupišs atzīmēja, ka tiesa skata tādas lietas, kādas tai sagatavo prokuratūra, un, ja prokuratūra uz tiesu nosūta lietu ar, piemēram, 200 sējumiem un 40 epizodēm, tad tiesnesim tas viss jāizskata. “Cik es zinu, nekur kvalitatīvā tiesā civilizētā pasaulē tā nenotiek. Tiek izvēlēti trīs, varbūt pieci apsūdzības punkti, un pie tiem tiek strādāts, nevis visi 40, no kuriem 20 attaisno, bet tiesnesim tam visam jāiziet cauri. Un no tā šajās īpašajās lietās veidojas šie garie izskatīšanas termiņi,” skaidroja AT priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pirms dažām nedēļām publiskotajā ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienības (ES) valstīs ir teikts, ka Latvijā tiesvedības termiņi ir īsāki nekā vidēji ES. “Jā, es piekrītu, ka atsevišķas lietas ir problēma, bet tā ir tā problēma, kuru es minēju. Ir jāmācās strādāt, protams, tiesām, ir jāmācās strādāt arī prokuratūrai, lai nenestu uz tiesu liekus materiālus, bet to mēs visi kopā Tieslietu padomē izdarīsim – nonāksim pie risinājuma un mācīsimies strādāt visi kopā,” pauda Strupišs.

Kā ziņots, pēdējā laikā attaisnojošie spriedumi skaļajās lietās un pārāk ilgie lietu skatīšanas termiņi liecina par izveidojušos krīzi tieslietu sistēmā, aģentūrai LETA jūlijā pauda ģenerālprokurors Stukāns, kā vienu no piemēriem minot bijušās politiķes Baibas Brokas krimināllietas izskatīšanas atlikšanu uz pusotru gadu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica iepriekš atzina, ka tiesas noslodzi palielina tiesnešu trūkums. Vidzemes priekšpilsētas tiesā šobrīd esot sešas brīvas tiesneša amata vietas, no kurām četras paredzētas tiesnešiem ar specializāciju krimināllietās.

Vēlāk AT priekšsēdētājs Strupišs intervijā Latvijas Televīzijai sacīja, ka tiesu sistēmā jauna krīze neveidojas, bet ir redzamas sekas no iepriekš daudzus gadus ilgušas krīzes.

0 Komentāru