Bordāns savas iespējas kļūt par nākamo Latvijas premjeru vērtē ar varbūtību 80%

1 komentārs
Bordāns savas iespējas kļūt par nākamo Latvijas premjeru vērtē ar varbūtību 80%
OKSANA DŽADANA, F64

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu. Uz šo posteni šodien izvirzīts Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, kura izredzes kļūt par valdības vadītāju gan ir neskaidras.

Prezidents izvērsti neskaidroja, kāpēc izvēlējies tieši Bordānu, nevis Arti Pabriku vai Aldi Gobzemu, kuri arī pretendēja uz premjera posteni. Tā kā pagaidām Bordāns vēl nav nodrošinājis sev vairākumu Saeimā, Vējonis uzdeva kandidātam to izdarīt divu nedēļu laikā. Ja Bordānam tas nebūs pa spēkam, Vējonis draud savu nomināciju atsaukt un izvēlēties citu kandidātu.

Vējonis uz kopīgu sarunu bija uzaicinājis visus trīs premjera amata kandidātus – JKP līderi Jāni Bordānu, apvienības ”Attīstībai/Par!” pārstāvi Arti Pabriku un ”KPV LV” virzīto Aldi Gobzemu. Tikšanās ilga vien 10 minūtes, un pēc tās prezidents žurnālistiem paziņoja savu lēmumu.

Valsts prezidents vienlaikus akcentē, ka atsauks Bordāna kandidatūru, ja JKP līderis līdz 21. novembrim nebūs panācis vienošanos par Saeimas vairākuma atbalstu savai valdībai, iespējamo valdības sastāvu, saskaņojot ar prezidentu ārlietu un aizsardzības ministru amatu kandidātus, un prioritāri veicamos darbus. Vējonis pauda nožēlu, ka 13. Saeimā ievēlētie politiskie spēki par vienu premjera amata kandidātu nav spējuši vienoties paši.

“Diemžēl tā nav noticis, līdz ar to, protams, ka tā neapmierinātība varbūt manī joprojām ir par to, ka partijas nespēj atrast modeli, ko man piedāvāt,” sacīja Vējonis.

Viņš gan nepaskaidroja, kāpēc devis priekšroku tieši Bordānam, un pēc sava paziņojuma uz jautājumiem neatbildēja. Pēc Bordāna sacītā noprotams, ka prezidents savu motivāciju izvērsti nav izklāstījis arī sarunā ar pašiem kandidātiem. “Tika minēts, ka viņš varētu izvēlēties jebkuru no mums, un izvēlējās mani. Patiešām šo argumentu nebija daudz,” norādīja Bordāns.

Viņš pauda gatavību veidot valdību un Saeimas koalīciju, kuru prioritāte būs tiesiskums un plaukstoša tirgus ekonomika. Savas izredzes iegūt Saeimas vairākuma atbalstu kandidāts vērtē optimistiski: “80 pret 20.”

Bordāns savā valdībā nevēlas redzēt ne “Saskaņu”, ne Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Savukārt savus līdzšinējos konkurentus par premjera amatu Bordāns redz kā tuvākos sabiedrotos: “Es uzaicinātu Pabrika kungu un Gobzema kungu uz sarunām, jo es viņus kā tuvākos kolēģus, ar kuriem varētu uzsākt valdības veidošanu.”

No Pabrika un Gobzema neizskanēja principiāli iebildumi pret Bordāna kandidatūru. Pēc Bordānam veltītajiem atbalsta vārdiem Gobzems uzreiz pārmetās uzbrukumā Pabrikam, kura apvienībai ”Attīstībai/Par!” pārmeta ietekmēšanos no ”pelēkajiem kardināliem”, kuri esot saistīti ar azartspēļu, “ātro kredītu” un Obligātā iepirkuma komponentes biznesu.

“Artis Pabriks politikā ienāca kopā ar Andri Šķēli, un Artis Pabirks kā politiķis raksturo veco politiku, ar ko mēs esam solījuši cīnīties – OIK piespiedu maksājumu likvidēšana, azartspēles un “ātrie kredīti”. Ja Valsts prezidents būtu nominējis Arti Pabriku, tad Arta Pabrika valdībā mēs nekādos apstākļos neietu,” teica Gobzems.

“Ir ļoti grūti runāt par ideālu saskaņu sarunās, ja pirmajās minūtēs atsevišķi iespējamās koalīcijas partneri vienkārši tevi apmelo. Bet ne par to ir runa. Mēs esam pragmatiska partiju apvienība, mēs būsim pragmatiska partiju apvienība, un mēs varam šādiem nepamatotiem apvainojumiem pārkāpt pāri valsts interešu vārdā,” sacīja Pabriks.

“Attīstībai/Par!” un “KPV LV” attiecības strauji pasliktinājās vakar 13. Saeimas pirmās sēdes laikā, jo “Attīstībai/Par!” bija viens no centrālajiem parlamenta kuluāru spēlētājiem, kura manevru dēļ Saeimas vairākums noraidīja “KPV LV” līdera Artusa Kaimiņa kandidatūru uz Saeimas priekšsēdētājas biedra amatu.

1 komentārs