Bordāns pieļauj šogad likvidētā Brasas cietuma darbības atsākšanu

4 komentāri
Bordāns pieļauj šogad likvidētā Brasas cietuma darbības atsākšanu

Valstij nevēloties investēt ieslodzījuma infrastruktūras atjaunošanā, iespējams, nāksies atjaunot Brasas cietumu, otrdien Saeimas Juridiskajā komisijā atzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Liepājas cietuma celtniecībai papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā ieplānoti tikai 2022. gada budžetā. Nākamā gada valsts budžetā nauda tam nav atvēlēta, neskatoties uz to, ka šogad noslēdzās konkurss par jauna cietuma celtniecību un augustā bija jāsāk būvdarbi, komisijā skaidroja ministrs.

“Ņemot vērā, ka jauna cietuma būvniecība atlikta, mums būs jādomā par esošo un novecojošo cietumu remontiem nepieciešamo papildu līdzekļu piesaistīšanu. Ja reiz neuzskata par iespējamu investēt un būvēt cietumu, tad redzam iespēju atjaunot slēgto Brasas cietumu,” norādīja Bordāns.

Ministrs gan nepieļaujot iespēju, ka varētu aizmirst par jauna cietuma būvniecību. “Nav jau nekādas izejas, jo es neredzu nekādu labumu sabiedrībai, ja remontēsim esošās cietumus, kas vēl vairāk prasīs līdzekļus,” uzsvēra ministrs.

Politiķis norādīja, ka jauns cietums nenozīmē tikai jaunu ēku, bet arī modernu ieslodzīto personu resocializāciju. Nebūvējot jaunu cietumu un neattīstot ieslodzīto resocializāciju, valsts būs spiesta katru gadu palielināt budžetu Iekšlietu ministrijai, proti, nāksies palielināt policistu skaitu, jo cietumos pieaugs noziedznieku skaits, pārliecināts Bordāns.

Jau ziņots, ka Brasas cietumu likvidēja šogad 1. aprīlī. Ieslodzījumu vietu pārvaldes pārstāve Aija Fedorova šogad martā skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana Ieslodzījuma vietu pārvaldei ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. Viņa arī norādīja, ka to pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Savukārt Bordāns tolaik norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi, viņš uzsvēra.

Tikmēr Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure atgādināja, ka Latvija ir uzņēmusies pildīt noteiktas starptautiskās saistības, savukārt Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) 2018. gadā ziņojumā Latvijas valdībai pārmeta kavēšanos ar jauna cietuma būvniecību un vērsa uzmanību uz nepieciešamību šo jautājumu risināt.