Komentāri

Pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, tāpat kā citas atbildīgās amatpersonas vairākas reizes norādījušas, cik būtiska ir aizsardzības un iekšlietu dienestu sadarbība, ņemot vērā notikumus Ukrainā un hibrīdkara draudus. Tikmēr bijušie atbildīgo dienestu vadītāji atklājuši, ka koordinācijā problēmas varētu sagādāt pat tehniskas nianses, piemēram, policistu un karavīru rācijas nestrādājot vienā frekvencē. 

Ja “X” stundā vienos ierakumos karavīram būtu jāaizdod patronas robežsargam, dažādo patronu un dažādo ieroču dēļ tas nebūtu iespējams, – tik bēdīgi aizsardzības un iekšlietu jomu sadarbību raidījumā 900 sekundes iezīmēja bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktors, atvaļināts ģenerālis Ainars Pencis

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Rezultāts būtu bēdīgs, jo tik tiešām tiešie sakari, lai vienā vietā varētu brīvi strādāt dažādas institūcijas, nav, tas ir viens moments, otrs moments, ka diezgan problemātiska ir arī komandvadības ķēde, kas tad būs tā amatpersona, kura noteiktā momentā pieņems lēmumu, kurš kuram pakļausies.

Civilo krīžu gadījumā sadarbība esot labāka, taču arī šeit ir problēmas. Kopš Zolitūdes traģēdijas tā arī nav izdevies ”iekustināt” jauno civilās aizsardzības likumu, – šodien raidījumā 900 sekundes atklāja arī Nacionālās drošības komisijas vadītāja.

Civilās krīzēs dienestu rācijas ir saslēgtas vienā frekvencē, apliecina VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks. Tomēr saskaņot vienotu likumprojektu, kurā katram apdraudējumam pretim būtu atbildīgā institūcija, jau vairāk nekā gadu traucē ministriju iebildumi uz 88 lapaspusēm.

Ja vienoties neizdosies, au tuvākajā laikā valdībā par atbildīgajiem būs jāizšķiras politiķiem. Ziņojumi par likumprojektu tiek sniegti pat Nacionālās drošības padomē.

Nākotnē tiks rīkoti iepirkumi, lai abas sistēmas būtu savietojamas, pēc tikšanās ar prezidentu solīja valdības vadītāja. Tikmēr jaunais Civilās aizsardzības likums Saeimā optimistiskākajā scenārijā varētu nokļūt jau aprīlī.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl