“Bibliotekāre nav veca zilzeķe!” Bibliotekāri lauž stereotipus un domā, kā celt profesijas prestižu

Pievienot komentāru
“Bibliotekāre nav veca zilzeķe!” Bibliotekāri lauž stereotipus un domā, kā celt profesijas prestižu
DĀVIS ŪLANDS, F64

Rīgā šobrīd notiek Bibliotēku festivāls, kura laikā bibliotekāri dalās pieredzē un spriež par turpmāko nozares attīstību. Paši bibliotekāri šobrīd atzīst, – ir jāmainās līdzi laikam, turklāt – arī ārēji.

Jau 13 gadus Anda Priedīte strādā Salaspils bibliotēkā. Viņa atbild par Salaspils un Pierīgas novadu pētniecību, kā arī piedalās dzejnieka Knuta Skujenieka virtuālā muzeja izveidē. “Tas ir maldīgs priekšstats, ka bibliotekārs tikai sēž, izdod un saņem grāmatas. Bibliotekāram ir ļoti daudz dažādu pienākumu. Es strādāju ar bibliotēku sistēmu programmu “Alise”. Vadu iekšā sistēmā ierakstus un arī veidoju digitālas kolekcijas, virtuālas izstādes, tematiski, tieši par novadu pētniecību.”

Mūsdienās bibliotēkām ir plašas elektroniskās datubāzes, savas lapas sociālajos tīklos, bezmaksas bezvadu internets un citas iespējas. Tomēr daudz kas saglabājies tieši tāds kā pirms 35 gadiem gadiem, kad Ludzas bibliotēkā sāka strādāt Inta Kušnere. “Bija tie laiki, kad uz baznīcu nedrīkstēja nākt, un uz bibliotēku arī gāja izrunāties, pastāstīt savas bēdas, vienkārši – cilvēkam vajadzēja kaut kur izkratīt savu sirdi. Tā palika arī šodien. Kaut vai ir arī psihologi, baznīcas kungi, pie kuriem it kā mēs drīkstam šodien iet risināt sava problēmas. Bet, vienalga, lauki ir lauki, un cilvēki atnāk pie sava cilvēka parunāties.”

Laukos bibliotekārs tāpat kā ārsts ir lielā cieņā. Tomēr valstī kopumā ir ļoti daudz stereotipu par šo profesiju, kurus Latvijas Bibliotekāru biedrība ir iecerējusi lauzt. Arī tos, kas attiecas uz izskatu. Tāpēc Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies bibliotekāru modes skate.

“Mēs visi zinām, kādi ir šie stereotipi par bibliotekāriem. Tā ir kundzīte, labākajā gadījumā virs 50 gadiem, adītā jakā, lielās bezformīgās kurpēs, ar lielu copi. Šis akcijas mērķis ir rādīt, demonstrēt, ka bibliotekāre nav veca zilzeķe raga brillēs, bet ir skaistas sievietes, augstpapēžu kurpēs, ar krellēm, krāsotām lūpām un tā tālāk,” uzsver Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone.

Tiek domāts arī kopumā par profesijas prestiža celšanu. Daudzām bibliotēkām ir kultūras centra loma, tur notiek dažādi pasākumi, iedzīvotāji var saņemt konsultācijas un digitālos pakalpojumus.

Pamatojoties uz Latvijas digitālajā kultūras kartē atrodamajiem statistikas datiem, 2017. gadā Latvijā darbojās
1 649 bibliotēkas. Visās Latvijas bibliotēkās kopumā reģistrēto lasītāju skaits ir 42% no visa valsts iedzīvotāju skaita, bet gadā bibliotēkas apmeklētas 21,3 miljoniem reižu, secināms pēc Kultūras ministrijas datiem.

Latvijas Bibliotēku festivāls ievadīs šā gada ”Bibliotēku nedēļu”, kas notiks no 22. līdz 28. aprīlim.