Bez ”Brexit” vienošanās Latvijas pilsoņu statuss Lielbritānijā būs neskaidrs

2 komentāri

Trīs mēnešus pēc iespējamās Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb ”Brexit” joprojām nav skaidrs, ar kādu statusu var rēķināties Lielbritānijā dzīvojošie ES pilsoņi, tai skaitā – Latvijas valstspiederīgie.

Pēc aptuvenām aplēsēm Lielbritānijā dzīvo ap 200 000 Latvijas valstspiederīgo. ”Brexit” vienošanās paredz pienākumu Lielbritānijai nodrošināt viņiem legālu uzturēšanās statusu un tādas pašas sociālekonomiskās tiesības kā britiem. Tomēr ”Brexit” vienošanās ratificēšanai pašlaik nav atbalsta Lielbritānijas parlamentā, tāpēc balsojums par to šonedēļ atlikts.

Ja Lielbritānija izstātos no ES bez vienošanās, tam varētu būt negatīva ietekme uz Latvijas valstspiederīgo statusu. Tā intervijā ”LNT Ziņu Top 10” norāda ietekmīgais eiroparlamentārietis no Vācijas Elmārs Broks, kurš ir tuvs Vācijas kancleres Angelas Merkeles sabiedrotais un koordinē Eiropas Parlamenta (EP) pozīciju par ”Brexit” jautājumiem. ”Tad viņi [Latvijas valstspiederīgie Lielbritānijā] ir trešās valsts iedzīvotāji. Bez tiesībām. Tāpēc būtu ļoti labi, ja Lielbritānijas aiziešanas līgums tiktu ratificēts, jo tad jūsu valsts iedzīvotāju tiesības būtu skaidri nostiprinātas un ievērotas.”

Tam nepiekrīt EP deputāts no Lielbritānijā valdošās Konservatīvās partijas Ešlijs Fokss. Viņš uzsver, ka Latvijas valstpiederīgajiem nav jāuztraucas par savu statusu un tiesību ievērošanu pēc ”Brexit”. ”Pat ja mēs aiziesim bez vienošanās, Lielbritānijas valdība ir ļoti skaidri paziņojusi, ka ES pilsoņu, kuri labticīgi ieradās Lielbritānijā, lai dzīvotu un strādātu, tiesības tiks garantētas,” tā LNT raidījumam uzsver Fokss.

Tāpat Eiropas Savienībai būs jārisina budžeta samazināšanas jautājums pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. ”Britiem izstājoties, nākošajā daudzgadu [2021-2027] budžetā varētu veidoties ”caurums”. Pēc dažādiem aprēķiniem – pat no 11 līdz 14 miljardiem eiro,” LNT raidījumam norāda EP Budžeta komitejas locekle Inese Vaidere (JV).

Latvijai tāpēc jārēķinās, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās mūsu valstij ES budžetā vajadzēs iemaksāt vairāk, bet saņemt atpakaļ mazāk. EP Budžeta komitejas locekle Vaidere tikmēr norāda, ka būtu jāmeklē jauni finanšu avoti – ES līmeņa nodokļi un nodevas. ”Mēs esam ieteikuši pārskatīt PVN nomaksas shēmu, lai tā būtu saprotama – kas, ko maksā, kas, ko saņem. Mēs esam ļoti nopietni runājuši par neizlietotās plastmasas nodokli. Esam runājuši par finanšu transakciju nodokļa nepieciešamību, kas neskartu patērētāju, bet samazinātu mazlietiņ banku peļņu,” uzsver EP deputāte.