Beidz pastāvēt TV3 Ziņas, kādas tās pazītas līdz šim – atskats ziņu dienesta 14 gadu vēsturē

3 komentāri

Šī gada pēdējo izlaidumu TV3 Ziņas noslēdza ar stāstu par pašiem – 14 gadiem ēterā. Raidījums, kādu to pazināt līdz šim, beidz pastāvēt. Ar šo nosaukumu turpmāk strādās cits ziņu dienests. Taču tas nav stāsts par beigām, drīzāk – par jaunu sākumu. Un arī smiekliem, kas visu šo gadu garumā valdīja ārpus kadra. Ļausim tur šoreiz ieskatīties arī jums!

“Divus gadus no Skolas ielas dzīvokļa laidām “Bez Tabu”, kad 2002. gadā kanāls pieteica ziņas un “Bez Tabu” tiešraidē. Un priekšā divi monstri – LNT Ziņas un “Panorāma”,” atceras TV3 Ziņu izveidotājs Juris Grave.

“Mēs uzskatījām sevi par amatieriem. Neviens nebija profesionālis, lielākā daļa bija entuziasti. Dzīvojām kā ģimene, turpat arī nakšņojām, filmējām, strīdējāmies. Tie bija zelta laiki!”

TV3 Ziņu pirmsākumus Juris atceras kā lielu avantūru. Ar Ēriku Niedru viņš satikās 1990. gadu beigās Latvijas Televīzijā, veidojot spēli ”Mēbiusa ceļš”. Abiem saskanēja, un pēc dažiem gadiem tapa producentu kompānija ”Beta fakts”, bet 2002. – raidījumam “Bez Tabu” neliels piedēklis. 10 minūšu ziņas.

“Mēs ar Ēriku viens otru kompensējām – cik es izklaidīgs, tik Ēriks mācēja visu ielikt rāmjos. Mēs bijām režisori, producenti, uzņēmuma vadītāji, finansisti un diplomāti, kas runā ar kanālu. Radošo brīdi bija grūti atrast, jo atbildības kļuva aizvien vairāk. Ēriks turklāt arī gāja ēterā. Tas bija superintensīvs laiks,” stāsta Juris Grave.

TV3 Ziņu sākums bija necils. Divi korespondenti – viens strādā no rīta, otrs – pēcpusdienā, uz abiem viens operators. Tātad divus notikumus vienlaikus nofilmēt nav iespējams. Turklāt īsajā izlaidumā vēl “jāiespiež” sporta un laika ziņas.

“Kadrā nebiju uzreiz, bet ziņām esmu klāt no pirmās dienas,” stāsta TV3 Ziņu moderatore Kristīne Anže. “Mēs centāmies būt klasiski. Nopietni, lai gan Juris Šteinbergs ziņās – to šodien būtu grūti iedomāties. Bet visu cieņu – viņš bija ļoti nopietns ziņu moderators! Rotācijas kārtībā arī Evelīna lasīja ziņas, un skatītāji pieņēma,” viņa atceras.

2005. gadā kanāla vadībai izdevās pārliecināt tā brīža īpašniekus – zviedrus, ka vajadzīgs nopietns ziņu izlaidums. Iemesls – baltiešus ziņas interesē, tās skatās, un kanālam pieaugs auditorija. Zviedri īsti neticēja, bet piekāpās. Vasaras laikā bija jāpārceļas uz jaunām telpām, jāsavāc komanda un jāstiķē no Polijas atnākušie vadu savienojumi. 2005. gada rudenī raidījums TV3 Ziņas sāka savas gaitas ēterā.

“TV3 uztvēra par izklaides kanālu. Par nopietnu draudu mūs neuzskatīja. Viegli smaidīja, kas nu iznāks,” teic Kristīne Anže.

Taču iznāca. Jau 2007. gadā TV3 Ziņas kļuva par skatītākajām Latvijā un tādas ir joprojām. Turklāt ar vismazāko komandu. “Tā veiksme jau sākumā bija komanda ar lielu degsmi. Tikai tad kaut kas var notikt! Šajā komandā nav neviena nejauša cilvēka,” stāsta Anže.

2012. gads nāca ar pārbaudījumu – referendumu par krievu valodu kā otru oficiālo valsts valodu. Ziņot neitrāli vai tomēr paust redakcijas viedokli? TV3 Ziņas bija vienīgās, kas ar lepnumu pozicionējās.

“Jebkas, kas iet pret Latvijas interesēm, ir pretrunā mums visiem. Redakcijas nostājai ir vieta. Tās viedoklis nedrīkst būt bezpersonisks. Lēmums pozicionēties bija mūsos pašos iekšā. Nedrīkstējām pieļaut, ka notiek kaut kas tik neatgriezenisks pret Latvijas interesēm. Bija ziema, cilvēki filmēja atklātām galvām un sejām, nebaidoties no ārējiem apstākļiem,” pauž TV3 Ziņu producents Alvils Vīksne.

TV3 Ziņas bijušas klāt visos Latvijā un arī pasaulē nozīmīgākajos brīžos. Uz ekrāniem aizsāka ”Lielās aizbraukšanas” tematu, ziņoja par karu Gruzijā, vēlāk devās uz Ukrainu. Bija klāt gan Baraka Obamas, gan Donalda Trampa ievēlēšanā par ASV prezidentu.

Ziņoja par Lielbritānijas “Brexit” referendumu, kā arī teroraktu skarto Parīzi. Devās pretī bēgļu plūsmai Lesbā, ziņoja no Āfrikas, bet Moldovā salīdzināja, kur mēs varējām būt, ja neiestātos Eiropas Savienībā.

Par savu pieredzi stāsta TV3 Ziņu moderators Arnis Krauze: “Lēmums pārnākt uz TV3 nebija viegls, jo “Panorāmā” tie bija nostrādāti 15 gadi, bet nu jau pagājuši septiņi gadi šeit, un nevienu mirkli neesmu nožēlojis šo lēmumu. Labi, ka izšķīros no siltumnīcas režīma. Šeit ir arī, jā, gados jaunāki cilvēki un ar citu skatu, kā ziņas tiek veidotas. Kas man patīk – tā ir dauzonība, ko ziņas atļaujas, liels temps, arī savstarpējs draudzīgums.”

Par to, kas notiek aiz kadra, sanāktu atsevišķa filma. Smieklu un humora bijis ārkārtīgi daudz. Un viens no jautrākajiem kolēģiem ir kadrā tik ieturētais profesors Edijs Bošs.

“Ziņu dienestā ir gluži tāpat kā ģimenē, krietni ciešāk nekā vairumā citu organizāciju, kur bez laba humora neiztikt. Jā, ir svarīgi, ka visi ir profesionāļi un labi paveic uzdoto, bet humors ir svarīgs. Jo tas, ko skatītāji neredz, cik ļoti ziņas ir viens maratons – katru vakaru jābūt “uz strīpas”. Vai drīzāk pat brauciens ar jahtu pāri okeānam. Ja burātājiem nebūs labas omas, tās visiem būs mocības, bet mums ir bijusi ballīte uz tās jahtas, kas ļauj saglabāt profesionalitāti un ar prieku darīt darbu.”

Ar nosaukumu “TV3 Ziņas” turpmāk iepazīsim jaunu ziņu dienestu. Lai arī vārdi un sejas daudziem nebūs svešas, tam no jauna būs jāiekaro skatītāju uzticība un mīlestība.

Lūk, tādi mēs bijām visus šos gadus. Bet vēl 31. decembrī tiksimies TV3 Ziņu gada apskatā!

3 komentāri