Bēgļu mammai uz Latviju atved bērnus

Komentāri

Bēgļi Latvijā arvien vairāk interesējas par iespēju apvienoties ar ģimeni, kas palikusi izcelsmes valstī, atvedot to uz Latviju.

Tikko Latvijas Sarkanais krusts (LSK) īstenojis kādas afgāņu mammas satikšanos ar saviem deviņus, vienpadsmit un trīspadsmit gadus vecajiem bērniem pēc 14  mēnešu ilgas gaidīšanas, bet jaunnedēļ uz Latviju tiks atvesti vēl kādas afgāņu ģimenes radinieki. Līdz ar to mentori būs koordinējuši otro ģimeņu apvienošanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

To, ka bēgļi Latvijā arvien vairāk sāk izmantot likumīgo iespēju atvest arī savus radiniekus, ko paredz tā sauktā ģimeņu atkalapvienošanas regula, apliecina Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē (PMLP). Sarežģītību gan rada fakts, ka Latvijai nav tiešas konsulārās pārstāvniecības Sīrijā, Afganistānā un Irākā.

Foto

”Apvienoties ģimene var ar tiešajiem radiniekiem, kas ir vīrs vai sieva un neprecēti nepilngadīgi bērni. Tas neattiecas un brālēniem un māsīcām, un citiem tālākejošajiem radiniekiem. Gadījumos, kad vīram ir vairākas sievas, tad apvienoties var tikai ar vienu no sievām,” stāstīja PMLP pārstāve Santa Jonāte.

Afgāņu ģimene, kuras atvases nupat ieradušās Latvijā, šonedēļ devās uz PMLP kārtot bērniem dokumentus likumīgai dzīvošanai. Mamma Rošema pirms gada ieradās Latvijā tikai ar vecāko meitu, jo tieši viņai Afganistānā esot draudējušas vislielākās briesmas. Līdz ar patvēruma piešķiršanu  Latvija ļāva te atvest pārējos Afganistānā palikušos trīs bērnus.

”Ļoti laba diena, kad lidostā redzēju savus bērnus. Visiem cilvēkiem Latvijā – ļoti liels paldies,” saka Rošema. Viņa stāsta, ka 14 mēneši bez bērniem esot bijis ļoti stresains laiks, apzinoties, ka viņa Latvijā ir drošībā, bet bērni Afganistānā ir pie brāļa, kurš ir afgāņu policists un līdz ar to mērķis ”Taleban” teroristiskajiem kaujiniekiem.

Visu šo laiku afgāņu mammai palīdzējusi LSK bēgļu mentore Kristīne Besedina. Svarīgākais bijis atrast zemas cenas īres dzīvokli, kur visiem dzīvot. Tieši LSK sociālie darbinieki un bēgļu mentori arī koordinēja virkni vietējo un ārvalstu iestāžu, lai mammai varētu atvest bērnus no Afganistānas.

”Tas ir tik veiksmīgs stāsts, jo pusgada laikā tas viss process ir noticis, daudzu cilvēku pūļu rezultāts. Tas ir neizsakāms prieks, kad mamma satiekas ar bērniem, bērni ar mammu, viņi ir drošībā, un tu esi tajā piedalījis, tas ir prieks,” vērtēja Besedina.

Tikmēr Rošema ar bērniem savu nākotni redz tieši Latvijā. Bērni jau pieteikti skolā Rīgā, bet pati mamma strādā lielveikalā. ”Nē, mēs nebrauksim uz Afganistānu, nē, nebrauksim. Paliksim Latvijā, te nav problēmu. Latvijā man ļoti patīk, Latvijas cilvēki man patīk,” atzīst Rošema.

Video

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl