Komentāri

Pametot patvēruma meklētāju centru Muceniekos, bēgļiem ir liels risks kļūt par bezpajumtniekiem, bet atbildīgās ministrijas šobrīd neko nevarot palīdzēt, jo tās ir sekas politiķu lēmumiem par mazajiem naudas pabalstiem.

Jautājums no jauna aktualizējies šonedēļ, kad no Vācijas sākuši atgriezties tie Latvijā reģistrētie bēgļi, kuriem Vācija atteica darba un uzturēšanās atļaujas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Secinot, ka par valsts pabalstu – 139 eiro mēnesī – bēgļi nespēj īrēt dzīvokli un vēl paēst – Ekonomikas ministrijai tagad dots uzdevums meklēt risinājumus. Viens no variantiem tiek minēts pārņemt Igaunijas praksi, kad katrā pašvaldībā atsevišķi noteiktu viena kvadrātmetra maksimālo summu, un tad jau tās ietvaros valsts vairākus mēnešus segtu bēgļu mājokļa īres maksu. Pēc līdzīga principa bēgļiem jau ir iespēja īrēt mājokli tepat Rīgā, taču tad jāiegūst Rīgas maznodrošinātās personas statuss.

Rīgas dome skaidro – viņi var sākt palīdzēt bēgļiem, ja ir deklarējušies kā rīdzinieki, taču vienīgais veids, kā bēgļi var iegūt deklarēšanās pierakstu Rīgā, ir nokļūt bezpajumtnieku patversmē. Tur arī būs oficiālais dzīvesvietas pieraksts.

Sandris Bergmanis, RD Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centra vadītājs

Vai mums vajag tādu kaunu, tādas emocijas Eiropas priekšā, ka cilvēkus, kurus esam apsolījušies uzņemt, dzīvo nakts patversmē kopā ar bomžiem?

Taču, ja viņi kaut īslaicīgi būtu patversmē, Rīgas domes šogad izveidotais Patvēruma meklētāju uzņēmšanas koordinācijas centrs varētu pilnībā apmaksāt bēglim atrastā mājokļa īres maksu. Tad summa par kvadrātmetru nepārsniegtu 4,16 eiro.

Šī nauda netiek viņiem maksāta viņiem uz rokas, bet tiek maksāta pa tiešo šī dzīvokļa īpašniekam.

Eksperti norāda – problēmas ar bēgļu īres mājokļa atrašanu nebūtu, ja politiķi neatteiktos steidzamības kārtībā mainīt bēgļu pabalsta izmaksas kārtību – nevis 139 eiro 12 mēnešu laikā, bet šo summu izmaksāt ātrāk. Taču problēmas briest arvien lielākas. Latvijā sākt atgriezties te reģistrētie bēgļi, kuri nesekmģii centās pārcelties uz dzīvi Vācijā. Tagad vairākiem desmitiem steidzami būs nepieciešami mājokļi.

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas pārstāvis

Labklājības ministrija viena pati nebūs nekāda bēgļu glābēja, jo to ministrija nevar viena izdarīt. 27:35 tas ir politisks lēmums, tas ir jālemj valdībai, visai koalīcijai, tur ministrija viena pati neko. Es nedomāju, ka ministrija ar savu iniciatīvu varētu nākt klajā.

Tikmēr Iekšlietu ministrijā norāda – patvēruma meklētāju cilvēka cienīgi apstākļi ir valsts un ikviena iedzīvotāja drošības jautājums.

Ilze Pētersone-Godmane, IeM valsts sekretāre

Mūsu sabiedriskās drošības aspekts, lai mēs neradītu mākslīgas situācijas, kad cilvēki tiek iedzīti stūrī un viņiem reāli nav paša minimuma.

Arī Drošības policija LNT Ziņām izteica bažas par bēgļiem radīto nelabvēlīgo situāciju.

Drošības Policija jau iepriekš ir uzsvērusi, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt potenciālos radikalizācijas riskus, ir veiksmīga visu personu integrēšana Latvijas sabiedrībā.

Šobrīd gan Drošības Policijas rīcībā nav informācijas, ka patvēruma meklētāji radikalizētos kā reakcija uz viņiem radītajiem sliktajiem apstākļiem.

Lasi vēl