1 komentārs

Ja būtu jānosauc aizvadītā gada visbiežāk lietotais vārds, šķiet, nevienam nav šaubu, tas būtu – ”bēglis”. Par un ap bēgļiem plaši spriests gan Eiropā, gan tepat, pašmājās.

Kādēļ viņi šeit ierodas, cik ilgi turpināsies bēgļu straumes un cik tad patvēruma meklētājus galu galā katrai no dalībvalstīm būs jāuzņem? Daudzi jautājumi aizvien ir bez konkrētām atbildēm.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Tieši Eiropas Savienības (ES) neskaidrā migrācijas politika šogad daudz kritizēta. Arī Latvijā nacionālistiski noskaņotākie iedzīvotāji pauda savu attieksmi, pāris reizes sarīkojot protesta akcijas pret bēgļu ielaišanu valstī.

Kamēr dažas no dalībvalstīm pat pamanījās uzsliet žogus ap savu teritoriju, citas joprojām saskaras ar nekontrolētām bēgļu straumēm.

Pagājušajā ziemā, janvārī, vēl nepieredzētā apmērā Vidusjūrā sāka zelt jaunais kontrabandas paveids – bēgļu kontrabanda. Pirmie bez vadības palikušie dreifējošie kuģi ar nelegālajiem imigrantiem pamanīti pie Itālijas krastiem. Drīz vien tie jau kļuva par ikdienišķu parādību ne tikai Itālijā, bet arī Grieķijā un Maltā.

Cilvēku kontrabandistu stratēģija gana viltīga – vecus zvejas kuģus pārblīvēt ar bēgļiem, aizdzīt tos līdz eiropas krastiem un pamest pirms ierodas likumsargi. Trauksmes zvanus sist Eiropas savienība sāka vien pavasarī. Aprīlī, apgāžoties kuģim pie Eiropas namdurvīm, bojā gāja 400 bēgļi no Āfrikas. Traģēdijas sekoja cita citai. Drīz vien bojāgājušo skaits bija mērāms tūkstošos, bet bēgļu straume – tikai pieauga.

Bloka līderu pirmā atbilde uz nerimstošo bēgļu vilni – vairāk kuģu un helikopteru virs Vidusjūras. Patrulēšana nenesa cerētos rezultātus. Jau maijā Eiropas komisija nāca klajā ar obligāto kvotu plānu. Saskaņā ar to dalībvalstīm, atkarībā no to lieluma un ekonomiskajiem rādītājiem, jāuzņem 40 tūkstoši tuvo austrumu un Āfrikas bēgļu. Latvijai – 250.

Eiropas imigrācijas politika spilgti atbalsojās pašmājās, pamatīgi sašūpojot arī valdību. Politiķi un arī tauta sašķēlās bēgļu pretiniekos un atbalstītājos. Lai valdība nekristu, bija jāsāk solīt.

Pašvaldībām uzdod apzināt ēkas, kur varētu izmitināt patvēruma meklētājus, jo skaidrs, ka visiem vietas bēgļu centrā Muceniekos nepietiks. Kāda vietvara sakās, ka brīvu telpu nav, cita – bēgļiem pajumti sarūpējusi sociālajā mājā.

Taču jau septembrī tapa skaidrs, ka sākotnēji nosauktais uzņemamo bēgļu skaits bijis vien pirmais piliens – Eiropas Komisija paziņoja, ka divu gaidu laikā dalībvalstīm kopumā būs jāuzņem simti tūkstoši bēgļu.

Lai gan skaitļi nemitīgi mainījās – skaidrs, ka Latvijai tie būs simti. Daudzās valstīs tas izsauca iedzīvotāju neapmierinātību, arī pašmājās. Skaļos protestos pulcējās migrācijas pretinieki, brīžiem pat ar klaji rasistiskiem saukļiem. Tikmēr mācības latviešu skolā uzsāka pirmais bēglis. Puisim no Afganistānas viss bija jāsāk mācīties no nulles.

Patvēruma meklētāji nevienu vien reizi nobloķēja vilcienu satiksmi Lamanša tunelī, caur to mēģinot nokļūt Lielbritānijā. Izcēlās konflikti ar likumsargiem. Arī citās valstīs situācija kļuva arvien nokaitētāka. Valstis pat sāka atjaunot robežkontroli un sliet dzeloņdrāšu žogus, starp citu – ražotus Latvijā.

Tomēr Eiropai nebija sveša arī līdzjūtības – par simbolu visu bēgošo sīriešu traģēdijai kļuva fotoattēls ar krastā izskalotu trīsgadīga zēna ķermeni. Bet Latvijā uz simbolisku futbola spēli sanāca Saeimas deputāti ar patvēruma meklētājiem – Muceniekos notika draudzības mačs. Savukārt novembrī sāka darboties dalībvalstu apstpirinātais kvotu plāns – pirmie trīsdesmit patvēruma meklētāji nonāca Luksemburgā.

ēgļu straumei pieaugot, arī Vācija sāka domāt par atvērto durvju politikas mainīšanu. Kanclere Angele Merkele pat solīja mazināt bēgļu plūdus.

Tikmēr uz Grieķiju, intervēt migrantus, decembra vidū devās Latvijas robežsardzes pārstāvji. Pirmie desmit patvēruma meklētāji pie ieradīsies jau janvārī.

TOP komentāri

  • nost ar Humānistiem !
    0 0 0

    nost ar Humānistiem !

    Daudzas valstis, sevišķi no Austrumeiropas, neiestājās ES lai tiktu kolonizētas.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl