Bēgļi bēg pat no Latvijas un meklē labāku dzīvi citur

2 komentāri
Bēgļi bēg pat no Latvijas un meklē labāku dzīvi citur

Ažiotāžu raisījis fakts, ka vairums patvēruma meklētāju, kas uz Latviju tika pārvietoti Eiropas Savienības programmas ietvaros un šeit ieguva statusu, jau paguvuši aizbraukt no valsts. Visticamāk, ka viņi devušies labākas dzīves meklējums uz turīgākām Eiropas valstīm. Latvijai šāda nespēja palīdzēt bēgļiem integrēties sabiedrībā ar nekādām soda sankcijām gan nedraud, taču politiskā līmenī partneri Eiropas Komisijā uztvers kā sliktu signālu.

Ar vienu roku dod, ar otru – ņem

Iemesli, kādēļ bēgļi pēc statusu iegūšanas sakravā mantas un pamet Latviju, nav tālu jāmeklē. Tēlaini izsakoties, valdība ar vienu roku viņiem sniedza palīdzību, bet ar otru jau rādīja, kur atrodas durvis. Bēgļu pabalsts Latvijā ir 139 eiro mēnesī. Vēl pērn tas bija – 256 eiro, taču Nacionālās apvienības spiediena rezultātā, valdība lēma to samazināt uz pusi. Pēc statusa iegūšanas vislielākās problēmas bēgļiem sagādā mājvietas atrašana – ar niecīgo pabalstu to ir teju neiespējami izdarīt. Ņemot vērā, ka arī ar darba iegūšanu bēgļiem nesokas, valodas barjeru un aizspriedumu dēļ, rodas apburtais loks. Teju visi, kas ieguvuši bēgļa statusu Latviju jau pametuši. Tajā skaitā ģimenes ar bērniem un cilvēki, kuri dažādās kampaņās tika parādīti kā veiksmīgi integrācijas piemēri. ANO Bēgļu aģentūra Latvijā gan aicina vēl nepārsteigties ar apgalvojumiem, ka šie bēgļi tiešām vēlreiz bēguši, šoreiz no Latvijas.

Didzis Melbiksis, ANO Bēgļu aģentūras Latvijā pārstāvis

Tāpat kā mums, arī viņiem ir arī tiesības ceļot Eiropas Savienībā. Es šeit sagaidītu arī iestāžu apstiprinājumu, vai tas tiešām ir noticis. Šie cilvēki saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanu, var atrasties ārpus Latvijas teritorijas līdz pat 90 dienām pusgada laikā.

Vai būs jāatgriežas Latvijā?

Tomēr nav izslēgts, ka arī pārējie patvēruma meklētāji pēc bēgļa statusa iegūšanas pametīs Latviju. Vismaz pagaidām, nekādas soda sankcijas naudas izpratnē, Latvijai par to nedraudot, jo to neparedz neviens juridisks dokuments. Taču politiskā līmenī tas nepalikšot nepamanīts un Latvijai var nākties skaidroties Eiropas Komisijai par nespēju integrēt bēgļus. Turklāt, visticamāk, šiem bēgļiem tik un tā nāksies atgriezties Latvijā.

Ilze Pētersone-Godmane, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre

Jautājums ir, lai viņi nepieprasa otrreizēju patvērumu šajās valstīs, jo tad jau tas liecina par to, ka viņi uzskata, ka viņi nav saņēmuši patvērumu konkrēti vienā Eiropas Savienības valstī, bet meklē labāku vietu, kur saņemt vēlreiz patvērumu. Ir skaidrs, ka mēs to uzreiz konstatēsim, jo tas viss notiek vienotā sistēmā.

Atņems pabalstus

Lai novērstu situāciju, ka Latvija vēl gadu turpina maksāt ikmēneša pabalstus bēgļiem, kuri te vairs nedzīvo, iecerēts noteikt, ka viņiem regulāri būs jāatrādās.

Santa Jonāte, PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja

Viens no jauninājumiem noteikti būs tāds, ka darbspējīgā vecumā esošas personas un viņa pabalsts tiks sasaistīts kopā ar reģistrēšanos Valsts nodarbinātības aģentūrā. Paredzēts arī, ka divu mēnešu pabalsta apmērs tiks izmaksāts kā pirmais maksājums, samazinot pabalsta izmaksas kopējo termiņu.

Tādējādi iecerēts, ka bēgļi spētu segt pirmās iemaksas par dzīvesvietas īrēšanu un tiem būtu vieglāk integrēties Latvijā.