Bankas bloķēs maksājumus nelegālām azartspēļu vietnēm

4 komentāri
Bankas bloķēs maksājumus nelegālām azartspēļu vietnēm
PIXABAY

Pastiprināsies cīņa ar nelegālām azartspēlēm internetā, kuru dēļ garām valsts budžetam varētu būt aizplūduši pat desmit miljoni eiro un daudzus spēlmaņus ievilkusi dziļākā atkarībā. Latvijā ar nelegālo vietņu izskaušanu cīnās izložu un azartspēļu inspekcija, bet palīgā jau decembrī nāks arī bankas.

Latvijā ir desmit reģistrētas interneta vietnes, kurās rīko azartspēles – un to darīt var tikai Latvijā azartspēļu organizēšanas licenci saņēmušie komersanti. Tā kā azartspēles var izraisīt postošu atkarību, tiem šobrīd jāievēro ierobežojumi, lai sekmētu spēlētājus izklaidēties gudri un atbildīgi.

“Lai ierobežotu likmju lielumu, lai ierobežotu to, cik bieži, cik daudz spēlēt, zināms, ka būs pašatteikušos cilvēkus reģistrs, kur cilvēki, kas jūt sevī problēmas, var pieteikties un tikt izslēgti no azartspēlēm,” saka Izložu un azartspēļu uzraudzība inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Taču šie ierobežojumi nevar attiekties tajos gadījumos, ja klients spēlē Latvijā nelicencētā, tātad nelegālā vietnē, un šādu kārdinājumu, izrādās, ir ļoti daudz – to izķeršanai līdz šim Izložu un azartspēļu inspekcija sadarbojas ar aptuveni 200 elektronisko sakaru komersantiem, un kontrolē to pienākumu bloķēt nelegālās vietnes.

“Šajā te sarakstā bloķēto sarakstā ir vairāk nekā 2000 domēnu vārdi. Protams, ka arī šie komersanti neguļ uz lauriem, bet nepārtraukti seko līdzi, maina šo te domēnu nosaukumu, maina IP adreses, izmanto dažādas tehniskās iespējas, lai lietu apietu, arī mēs protams, kā teikt, skrienam no muguras,” skaidro Birne.

Par spīti tam, ka arī spēlmanim ar likumu noteikts liegums un administratīvā atbildība par iesaistīšanos azartspēlēs nelegālās interaktīvās vietnēs, pat, ja tās ir reģistrētas ārvalstīs, aptuvenā aplēses liecina, ka šobrīd Latvijā nelegālie biznesa apjomi  veido aptuveni trešdaļu kopējā tirgū.

Lai gan īpatsvars krietni mazāks nekā pirms sešiem gadiem, kad bijuši pat 90%, nelegālais bizness joprojām liels, jo arī nozare strauji augusi. Šogad valsts budžetam tādēļ garām varētu būt aizgājuši ap trīs miljoni eiro, bet pēdējo sešu gadu laikā kopumā pat desmit miljoni eiro. Cerība uz vēl efektīvāku cīņu ar nelegālām spēļu ellēm internetā inspekcija cer sagaidīt, iesaistoties bankām, kurām šogad likums ne vēlāk kā no nākamā gada 1. janvārim uzlicis par pienākumu bloķēt ar maksājumu kartēm veiktos pārskaitījumus nelegāliem azartspēļu organizētājiem.

“Izpildot prasība, bankas ievieš noteikumus, ka šādi maksājumi tiek atteikti, un par atteiktiem maksājumiem nākamajā gadā tiek ziņots VID. Dažas bankas testa režīma sāks jau decembrī,” norāda Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Banku pārstāvis norāda, saņemt laimestu nebūs liegts, taču jāatceras, ka par to jāmaksā nodokļi, liegums neattiecas uz tiem, kas iesaistās Latvijā reģistrētās vietnēs, kā arī, ja maksājumu karte tiek izmantota, esot ārvalstīs. Kā bankas spēs atpazīt nelegālās vietnes – darbs būšot sarežģīts.

“Tehniski tas ir tāda detaļām bagāta tēma, bet katrs tirgotājs saskaņā ar starptautiskiem standartiem reģistrēts ar kodu, Vācijā, kā no bankām pakalpojot viņas licencēto Vācija licencētu, arī viņu iezīmē savās maksājumu sistēmās ar noteiktu kodu un pēc šiem kodiem var atpazīt citu valstu bankas, veicot maksājumus,” pauž Pastars.

Netiek izslēgti arī pārpratumi protams, jo bankas paļaujas, ka ārvalstu kolēģi nepieciešamos kodus ir noteikuši pareizi.

4 komentāri