Baltijas valstu premjeri uzdod satiksmes ministriem izstrādāt priekšlikumus “Rail Baltica” ieviešanas modeļa izveidei

Pievienot komentāru

Baltijas valstu Ministru prezidenti uzdevuši satiksmes ministriem vienoties un piedāvāt kopīgu priekšlikumu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta ieviešanas modeļa izveidei līdz 2020. gada februārim, žurnālistiem pēc Baltijas Ministru padomes sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tāpat valdību vadītāji vienojās par aktīvāku projekta uzraudzību. Kariņš pastāstīja, ka sanāksmē piedalījās arī Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, jo projekts “Rail Baltica” skars arī Poliju un Somiju, jo dzelzceļa projekts ir reģionā lielākais starpvalstu projekts aizvadīto trīsdesmit gadu laikā.

“Tas ir liels izaicinājums, jo projekts ir gana sarežģīts. Mēs lēmām, ka mums visiem valdību vadītājiem jānodrošina, ka “Rail Baltica” īsteno,” sacīja premjers.

Tāpat Kariņš pavēstīja, ka projektam ir bijuši zināmi izaicinājumi un “viens otrs jautājums, kas prasījis vairāk laika, lai to atrisinātu, nekā tas būtu bijis vēlams”. “Varu teikt, ka mēs trīs Baltijas valstu premjeri stāvam cieti par projektu “Rail Baltica” un darīsim visu, lai virzītu tā gaitu uz priekšu un tas tiešām tiktu īstenots,” teica Kariņš.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass pavēstīja, ka dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pirmie būvniecības darbi ir uzsākti un Baltijas valstis ir apņēmības pilnas virzīt kopīgā projekta gaitu uz priekšu.

“Mums bija ļoti konstruktīvas un pragmatiskas sarunas. Šādi savienojumi kā “Rail Baltica” un “Via Baltica” mums ir ļoti svarīgi gan garīgā un fiziskā ziņā svarīgi, jo nodrošina savienojumu ar Eiropu,” norādīja Ratass.

Ratass atzinīgi novērtēja, ka sanāksmē piedalījās arī Polijas un Somijas pārstāvji, kas “pasvītro nozīmi, ko mēs piešķiram šim projektam”. “Mēs arī apstiprinājām, ka arī Igaunijas prezidentūras vadībā viena no prioritātēm būs “Rail Baltica” projekts,” uzsvēra Igaunijas premjers.

Savukārt Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis norādīja uz “Rail Baltica” nozīmi Baltijas valstu nacionālās drošības ziņā. “Mēs plānojam uzbūvēt infrastruktūru, kas krīzes situācijā palīdzēs ātri pārvest NATO karaspēkus no vienas Baltijas valsts uz otru,” sacīja Skvernelis.

Skvernelis pavēstīja, ka iesākti vairāki projekti, kas saistīti ar “Rail Baltica” – uzsākta zemes uzpirkšana, lai nodrošinātu savienojumu no Latvijas robežas uz Kauņu. “Tas bija liela mēroga projekts, jo atsavināmo zemju skaits bija liels, bet mēs to paveicām,” norādīja Lietuvas premjers.

Nesen triju Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” darbinieki atklātā vēstulē norādīja, ka projekts ir kritiskā situācijā sliktas korporatīvās pārvaldības un atsevišķu interešu konfliktu dēļ. Darbinieki pauda aicinājumu projekta uzraudzību nodot premjerministru līmenim. Aicināts komentēt vēstulē pausto, Kariņš norādīja, ministri saprot izaicinājumus, kas saistīti ar “Rail Baltica” realizēšanas gaitu un tempu.

“Mēs to pārrunājām ar EK pārstāvjiem neformālā gaisotnē, arī ar EK Polijas un Somijas kolēģiem darba sesijā. Noslēgumā parakstījām vienošanos, kā tālāk rīkoties ar “Rail Baltica”. Mēs kā Baltijas valstu valdības vadītāji uzskatām, ka projekts ir vitāli svarīgs mums visiem. Tas ir jāīsteno. Mēs apņēmāmies iesaistīties tik lielā mērā, ka regulāri skatīsim, kādi jautājumi nevirzās uz priekšu un darīsim visu, lai to atrisinātu,” pastāstīja Kariņš.

Ratass piebilda, ka sanāksmē piedalījās arī “RB Rail” pārstāvji, kad apsprieda projekta nākotni. “Svarīgi, ka šo jautājumu apsprieda EK pārstāvji, EK pārstāvji no Somijas un Polijas, lai sekmētu projekta realizāciju,” sacīja Igaunijas premjers.

Arī Skvernels atkārtoti norādīja, ka premjeri ir apņēmušies personīgi uzraudzīt projekta gaitu. Tāpat valdību vadītāji vienojušies par darāmajiem darbiem, kas jāpaveic līdz nākamajai sanāksmei, kas notiks 7.februārī Tallinā.

Jautāts, vai atbilst patiesībai runas, ka Lietuvā ir uzbūvēts 120 kilometrus garš sliežu ceļa posms, kas neatbilst tehniskajām prasībām, Lietuvas premjers sacīja, ka būvniecības darbi, kas notikuši Lietuvas teritorijā – posms no Kauņas līdz Polijas robežai – tiešām ir veikti. Sliežu ceļš ir uzbūvēts un paveikti citi darbi pašā Kauņā.

“Mums, protams, šis posms būs jāpiekoriģē, lai panāktu to, ka vilcieni var pārvietoties ar maksimālo, mums vēlamo ātrumu, taču tas nenozīmē, ka mums nāksies pilnībā to pārbūvēt. Atsevišķas daļas vajadzēs pārbūvēt, jo tās neatbilsti tehniskajām prasībām,” sacīja Skvernels.

Igaunijas premjers Ratass sacīja, ka Igaunijā ir 17 posmi, pie kuriem ir gatavi uzsākt darbu. “Arī no kopuznēmuma pārstāvjiem sagaidu konstruktīvu sadarbību, jo mūs vieno kopīgs mērķis. Mēs gribam, lai “Rail Baltica” iekļautos sākotnējos termiņos. Ja runājam par nākotnes projekta pārvaldes modeli, mēs gribam saņemt EK, Polijas un Somijas, jo jārēķinās arī ar partneru viedokli,” sacīja Ratass.

Kā ziņots, “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro un ka daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.