Baltijas jūras piekrasti pērn apmeklējuši astoņi miljoni cilvēku; daudzviet joprojām trūkst infrastruktūras

2 komentāri
Baltijas jūras piekrasti pērn apmeklējuši astoņi miljoni cilvēku; daudzviet joprojām trūkst infrastruktūras
POSTIMEES / SCANPIX

Piekrastes apmeklētāju skaits pēdējo četru gadu laikā ir teju dubultojies, taču atbilstoša infrastruktūra ir mazāk nekā pusē publiski pieejamo teritoriju. Tas nozīmē, ka valstij un pašvaldībām turpmākos gadus aizvien vairāk uzmanības un līdzekļu būs jāvelta piekrastes zonas pasargāšanai no cilvēku nelabvēlīgās ietekmes.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pētījums liecina, ka aizvadītajā gadā Baltijas jūras piekrasti Latvijā apmeklējuši astoņi miljoni iedzīvotāju.

“Šis skaitlis tiešām ir pieaudzis, jo iepriekšējo tieši šāda veida pētījumu mēs veicām 2015. gadā, un tad šis skaitlis bija 4,7 miljoni. Lielākā daļa brauc uz turieni tieši, lai baudītu pludmali un tās dabas sniegtās rekreācijas pasākumus, bet ir arī tādi, kuri plāno vairāku dienu vizītes un apmeklē arī citas apkārt esošās tūrisma piesaistes vietas,” saka VARAM Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vadītāja Kristīne Kedo.

Sandra un Anita teju ik dienu gar jūru mēro vairākus kilometrus. Lai gan ministrijas pētījums liecina, ka labā stāvoklī ir vien 37% jūrmalās esošās publiskās infrastruktūras, atpūtnieces uzskata, ka piekrastes cilvēkiem ir pieejamas.

“Ir laipas, ir izveidota pludmale, kura tiek vairāk vai mazāk apkopta. Tajā pusē pludmale tiek regulāri uzarta, jo citādāk tā jau būtu aizaugusi ar niedrēm. Patlaban viss ir labi,” teic atpūtnieces.

Kopš 2015. gada par pludmaļu uzturēšanu atbild vietējās izpildvaras. Piekrastes pašvaldību apvienības vadītājs norāda, – lai atpūtas zonas uzturētu atbilstoši visaugstākajām prasībām, nepieciešams aptuveni pusotrs miljons gadā.

Šobrīd 17 vietvaras savā starpā dala 200 000 eiro no Vides aizsardzības fonda un iespēju robežās iegūst finansējumu no Eiropas līdzekļiem. Pludmaļu uzturēšanai naudu atvēl arī pašvaldību budžetos, taču to apjoms atkarīgs no katra rocības.

“Piekrastes pašvaldības nav tikai pludmaļu apsaimniekotājas. Piekrastē dzīvo iedzīvotāji, kas ikdienā visu cauru gadu grib saņemt izglītības pakalpojumus, lauku ceļus. Bet pamazām pašvaldības, cik mēs esam runājuši, aizvien vairāk resursu tomēr atvēl šīm pludmalēm,” teic Piekrastes pašvaldību apvienības vadītājs, Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs.

Gan ministrija, gan pašvaldību pārstāvji norāda, – piekrastes infrastruktūra jāuzlabo ne vien tāpēc, lai padarītu to pieejamāku cilvēkiem, bet arī tādēļ, lai pasargātu dabu. Dati liecina, ka apmeklētāju klātbūtne nelabvēlīgi skar aptuveni trešdaļu kāpu teritorijas.

Salacgrīvas pašvaldības vadītājs uzskata, ka piejūras platības jāattīsta divējādi – urbānās teritorijas, kuras labiekārtot, un neskartās, kur ļaut dabai dzīvot pēc saviem likumiem. Tam nepretojas arī vides ministrija.

“Salīdzinot ar 2015. gadu, 2019. gadā daudz lielāks skaits apmeklētāju atzina, ka viņi brauc pēc šīs te neskartās pludmales arīdzan. Līdz ar to, tā sadalīšanās starp pilsētu un neskarto pludmali notiek jau šobrīd,” teic Straubergs.

Arī TV3 sastaptās atpūtnieces pauž līdzīgus uzskatus: “Es domāju, ka vajadzētu dalīti, kad viena puse ir tūristiem, atpūtniekiem un otra puse tiek saglabāta tāda, kāda tā ir.”

Pludmaļu uzturēšanai valsts papildu līdzekļus nesola, tādēļ pašvaldībām arī turpmāk būs jātiek galā ar Eiropas fondu un saviem līdzekļiem.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā