Komentāri

Kopš Otrā pasaules kara gan Latvijas, gan citu valstu teritorijās joprojām saglabājies liels skaits mīnu, lādiņu, granātu un citu sprādzienbīstamu priekšmetu. Tos parasti uziet mežos, pļavās vai kādreizējās ciņu vietās, taču izrādās, ka pat daudz lielāks šāds kara atstāts bīstamais mantojums atrodas jūrā.

Nesprāgusī munīcija apdraud ne vien ūdens iemītniekus, bet arī cilvēkus. Lai mazinātu draudus, ko tā rada, NATO kopā ar starptautisku zinātnieku komandu uzsākuši vērienīgu Baltijas jūras gultnes tīrīšanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Dziļi zem viļņiem Baltijas jūra slēpj draudus. Izkaisīti jūras gultnē, guļ simtiem nesprāgušu ķīmisko ieroču, bumbas un citas sprāgstvielas no Otrā pasaules kara laika. Starptautiskās zinātnieku komandas uzdevums ir atrast šīs kara paliekas un noteikt draudus, ko tās rada.

Jūrā nogremdētā munīcija satur nāvējošas ķimikālijas, tostarp arsēnu. Lai atrastu vietas, kur tās reiz izgāztas, tiek izmantotas zemūdens monitoringa iekārtas, tostarp tālvadības ierīces.

Lai arī starptautiskā pētnieku komanda šobrīd monitorē tieši Baltijas jūras dibenu, nesprāgusī munīcija ir daudz globālāka problēma. Kā norāda zinātnieki, kara atstātā sprāgstvielu bagāža sastopama daudzās ūdenstilpnēs – arī upēs, ezeros un okeānos.

Video

Lasi vēl