Baltijas jūra joprojām cieš no sadzīves un ražošanas notekūdeņiem

1 komentārs

Baltijas jūra joprojām cieš no sadzīves un ražošanas notekūdeņiem. Lai uzlabotu centralizētajos kanalizācijas tīklos novadīto notekūdeņu apsaimniekošanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Eiropas partneriem atklājuši vājās vietas un piedāvājuši idejas, ka situāciju varētu risināt.

Kaut gan pēdējos gados Baltijas valstīs sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības efektivitāte ir būtiski uzlabojusies, vājās vietas joprojām vēl ir. Pašvaldību notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir paredzētas saimniecisko notekūdeņu attīrīšanai, ko rada cilvēki. Ar tiem problēmu ir daudz mazāk. Taču ražošanas notekūdeņi mēdz būt daudz netīrāki, nereti klāt tiem ir pat ķīmiskie piesārņojumi, kas var rasties ražošanas procesā.

“Tas var ietekmēt zivis, jūru, tās aizaugšanu. Līdz ar to ir nepieciešamība saprast, kādi šie papildu piesārņojumi varētu nonākt saimnieciskajā notekūdeņu tīklā un kā pēc tam tos attīrīt un iespējams apzināt ķīmiskos savienojumus,” saka RTU vadošais pētnieks Sandis Dejus.

Šie jautājumi tika aktualizēti starptautiskajā pētījumā, kurā tika apzināts Baltijas jūras stāvoklis. Tajā piedalījās zinātnieki no Somijas, Igaunijas, Latvijas, Polijas un Krievijas, bet mūsu valsti pārstāvēja RTU pētnieki no Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas. Tika ieteiktas vairākas rekomendācijas.

“Saskaņojot vai izdodot piesārņošanas darbības atļauju, šo procesu īstenot kā trīspusējo procesu, kur iesaistās gan ražošanas uzņēmums, kam šo atļauju vajag, gan Vides dienests, kas tādu izdod, gan ūdens saimniecības uzņēmums, kas ir atbildīgs par šiem notekūdeņiem, kas tiek pieņemti, jo tādā veidā tiek saskaņoti viedokļi, ko drīkstam šajā tīklā nolaist. Un noņemt kaut kādā mērā atbildību no šīs ūdens apgādes uzņēmuma par to, ko viņš galu galā noveda apkārtējā vidē,” norāda RTU vadošais pētnieks.

Neizvirzot prasības uzņēmumiem priekšattīrīt un uzraudzīt notekūdeņus, tiek radīta iespējamība organisko un bīstamo vielu nonākšanai virszemes ūdeņos un Baltijas jūrā. Pētījumā definēti rīcības punkti, kas jāveic valsts iestādēm, ražošanas un ūdenssaimniecības uzņēmumiem, apkopoti mācību materiāli un labās prakses piemēri sadarbības veicināšanai.

Zinātnieki cer, ka pētījumā izstrādātās rekomendācijas veicinās visu iesaistīto pušu izpratni par ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanu un vēl vairāk uzlabos Baltijas jūras stāvoklis.