“Baltijas ceļam” veltītā konferencē atgādina neaizmirst tā laika ideālus un tos turpināt

2 komentāri
“Baltijas ceļam” veltītā konferencē atgādina neaizmirst tā laika ideālus un tos turpināt
AIVARS LIEPIŅŠ, F64

Visu šo nedēļu godinām Atmodas laika unikālā notikuma – “Baltijas ceļa” – trīsdesmitgadi. Tā priekšvakarā ceturtdien starptautiskā konferencē sprieda, kā nepazaudēt tos ideālus, kuri savulaik vadīja Atmodu un palīdzēja izcīnīt brīvību ne tikai Baltijas valstīm, bet visai Centrālajai un Austrumeiropai. Ar video starpniecību sanākušos uzrunāja arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

Ko darīt, lai Baltijas ceļa ideāli turpinātu dzīvot turpmāk – šāda bija Gaismas pilī notikušās konferences būtība, kurā ar saviem vērtējumiem un atmiņām dalījās ne tikai “Baltijas ceļa” dalībnieki, bet arī tie, kuri 1989. gada notikumiem līdzi juta no attāluma, piemēram, bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts.

Vairākkārt uzsvērts, ka “Baltijas ceļam” nebija tikai lokāla ietekme uz mūsu neatkarību. Tas veicināja vispārēju sistēmas sabrukumu.

“Sāka drupināt “dzelzs priekškaru”, kas mūs visus šķīra no demokrātiskas un vienotas Eiropas. Baltijas ceļš bija mūsu atgriešanās ceļš Eiropā,” saka Valsts prezidents Egils Levits.

Ar video sveicienu baltiešus sveica arī Vācijas kanclere Angela Merkele: “Attēli ar šīm drosmīgajām sievietēm, vīriem un bērniem, kuri sadevušies rokās dziedāja tautasdziesmas, toreiz mani spēcīgi aizkustināja. Līdz šai dienai šī cilvēku ķēde man ir viens no spēcīgākajiem simboliem eiropiešu cīņai par brīvību. Tie, kuri bija daļa dziesmotās revolūcijas, kalpo kā paraugs un iedvesma visiem eiropiešiem. Sveicu jūs šajā jubilejā un pateicos par to, ko esat darījuši, lai atnestu Eiropai brīvību.”

Tomēr “Baltijas ceļa” ideja nekur nav zudusi. Arī šajos laikos Eiropā jāuzstāj uz solidaritāti un neatkarības vērtību, ko pierāda tas, ka arī mūsdienās kāda valsts ir spējīga anektēt un okupēt citas valsts teritoriju.

“Jānosarkst, kad, populisma vai pārprasta patriotisma pārņemts, ekonomikas ministrs paziņo, ka uz mūsu pašu drošības rēķina gādās… Baltkrievijas režīma būvētam kodolreaktoram Astravjecā. No draudzības ar autoritārajiem režīmiem zaudē tie, kuri pielien un domā, ka gūs kādu labumu,” norāda Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Tam, ka “Baltijas ceļa” ideja ir dzīva arī šodien, ir apliecinājums, ka arī citas tautas ņēmušas piemēru. Līdzīga akcija pirms pāris gadiem notika Katalonijā, bet rītvakar tādā veidā par brīvību iestāsies Honkongas iedzīvotāji.