Baltijas ceļa gadadienā Likteņdārzā tiekas bijušie Baltijas valstu Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par neatkarības atjaunošanu

0 Komentāru
Baltijas ceļa gadadienā Likteņdārzā tiekas bijušie Baltijas valstu Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par neatkarības atjaunošanu
Ilustratīvs foto. (Foto: Ieva Lūka, LETA)

23. augusts ir zīmīgs Latvijas vēsturē. Šajā dienā tieši septiņos vakarā rokās sadevās divi miljoni latviešu, lietuviešu, igauņu, lai izveidotu dzīvo ķēdi, kas visai pasaulei vēstīja: “Mēs gribam būt brīvi!”

Vērienīgās manifestācijas gadadienā Likteņdārzā kopā sanāca triju Baltijas valstu bijušie Augstākās Padomes deputāti, kuri 90. gadu sākumā balsoja par neatkarības atjaunošanu. Tikšanās brīdi viņi izmantoja, lai uzsvērtu vērtības, par kurām pirms 29 gadiem baltieši stājās vienotajā ceļā.

Pirms 79 gadiem 23. augusts baltiešiem nesa nolemtību – tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, kas nolēma Baltijas valstis PSRS kundzībai. Taču 50 gadus vēlāk, 1989.gadā baltiešiem izdevās šai liktenīgajai dienai pievienot gaišas cerību krāsas – divi miljoni cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sniedza cits citam roku, lai izveidotu 600 km garo Baltijas ceļu, kas stiprināja triju valstu garu ceļā uz neatkarības atgūšanu.

Baltijas ceļa gadadienā Likteņdārzu kā tikšanās vietu izvēlējās cilvēki, kuri dažus gadus pēc Baltijas ceļa nobalsoja par neatkarības atgūšanu – visu triju valstu Augstākās Padomes deputāti. Tikšanās pagāja priecīgā gaisotnē, cīņubiedriem atceroties tā laika notikumus un paužot gandarījumu par Baltijas valstu aizvien stiprajām draudzības saitēm. Vairākkārt izskanēja, ka atgūtā brīvība jāprot nosargāt arī šodien.

“Es arī kopā ar savu ģimeni stāvēju Baltijas ceļā, tas bija gandrīz pirms 30 gadiem. Tas bija gara ceļa sākums,” saka 20. augusta kluba biedrs Heldurs Pētersons. “Mēs esam brīvi, atrodamies jaukā vietā kopā ar senajiem kolēģiem. Mēs to paveicām kopā. Arī nākotnē mēs turēsimies kopā.”

“Mūsu draudzība, tā sacīt, ir iekodēta jau mūsu ģenētikā, saknēs. Kad mēs esam kopā, mums ir spēks, ar ko mēs varam stāties pretī naidniekam. Tāpēc 23. augustā latvieši, lietuvieši, igauņi no Tallinas līdz Viļņai sastājās vienotā ķēdē, sadevās rokās un pagrieza muguru Maskavai,” saka “Lietuvas neatkarības akts” kluba prezidente Biruta Vaļunīte. “Šādas tikšanās ļauj neaizmirst ne tikai to, ko darījām 90. gados, bet arī atcerēties katru dienu, katru minūti, katru sekundi sargāt savu neatkarību. Ja uz mirkli to nedarīsim, to pašu dārgāko zaudēsim.”

“Vienmēr uz asarām velk, kad skan tā dziesma. Bet pati galvenā doma, ka mums ir jānosargā. To, ko mēs stāvējām Baltijas ceļā. Ir jāsaņem kulakā spēks arī tagad,” saka 4. maija Deklarācijas kluba biedrs Juris Karlsons.

4. maija deklarācijas klubs cer īstenot senlolotu sapni – bruģētajā Likteņdārza ceļā kā mūžīgu piemiņu ielikt akmeni ar iegravētiem Latvijas valsts dibinātāju un neatkarības atjaunotāju vārdiem.

0 Komentāru