Baltijā arvien retāk Krieviju uztver kā militāru draudu; tas ir, pateicoties NATO, uzskata pētnieki

3 komentāri

Pagājuši pieci gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Lai arī karš Austumukrainā nav izbeigts, Baltijas valstu iedzīvotāju attieksme pret Krieviju kā militāru draudu mazinājusies. Tas secināts pētījumā.

Drošības eksperti gan norāda, – bažām par šo “atslābumu” nav pamata – drošības sajūtu cilvēkos rada paplašinātā NATO spēku klātbūtne reģionā.

Krievijas agresija Ukrainā, Krimas aneksija – notikumi, kas pirms pieciem gadiem satrauca arī teju ikvienu Baltijas valstu iedzīvotāju, liekot bailēs uzdot jautājumu – kura valsts būs nākamā? Lai arī karš Austrumukrainā joprojām turpinās, Baltijas valstīs interese par to ir noplakusi. Iedzīvotāji arvien mazāk Krieviju uztver kā tiešu militāru apdraudējumu.

“It kā loģiski būtu domāt, ka paralēli arī sabiedrībā nobriest doma, ka “pietiek īstenot sankcijas pret Krieviju”, ja jau tā vairs tik ļoti neapdraud, pietiek varbūt, ka NATO šeit nostiprinās, bet šis neiet roku rokā, ar šiem noskaņojumiem, līdz ar to tas mūsu viens no galvenajiem secinājumiem ir, ka vienlaikus ar nomierināšanos, Baltijas sabiedrības ir pieņēmušas šos pašreizējos spēles noteikumus, ka mēs esam mazāk vai vairāk mierīgā līdzāspastāvēšanas stāvoklī ar lielo kaimiņu,” skaidro Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Kā norāda pētnieki, tas, ka Ukrainā mazinājusies konflikta kulminācija, dabiskā veidā iedzīvotājos mazinājis šo satraukuma sajūtu. Taču lielā mērā to veicinājusi NATO papildspēku dislocēšana Baltijas valstīs. Drošības eksperti gan uzsver – sabiedrības atslābums nav iemesls, lai atslābinātos arī valsts.

“No drošības politikas viedokļa, šis ir ļoti labvēlīgs periods, kad mēs varam koncentrēties uz savām iekšējām [valsts aizsardzības] vājībām, jo tie ārējie apstākļi ir kaut kādā ziņā, zināmā mērā ir nomierinājušies, un mēs varam fokusēties uz visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu, kas ļoti lielā mērā prasa daudz iekšējā darba,” piebilst Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece Ieva Bērziņa.

Pētnieki norāda, ka bieži vien tiek pārspīlēta arī Kremļa propagandas mediju ietekme uz sabiedrisko domu. Jo ir arī citi faktori, kas veido cilvēku attieksmi un atbalstu vienai vai otrai pozīcijai.

“Tie, kas ikdienā seko līdzi politikas notikumiem, tādi, par kuriem varētu teikt, ka viņi ir politiski apzinīgāki, viņiem arī raksturīgāki ir antikremliski noskaņojumi. Turpretī tie, kas ir apolitiskāki, es neteikšu, ka viņi uzreiz ir prokremliski noskaņoti, es negribu veidot uzreiz tādu pretnostatījumu, bet tur parādās lielāka atvērtība Kremļa vēstījumiem,” turpina Kaprāns.

Sabiedriskā doma katrā no Baltijas valstīm atšķiras. Igaunijā noskaņojums ir izteiktāk antikremlisks, Lietuvā tas ir mērenāks, bet Latvijā ir izteiktāka viedokļu dažādība.