Augstākā tiesa, izvērtējot pagājušā gada darbu, zemākajām tiesas instancēm pārmet nekvalitatīvu darbu

1 komentārs

Augstākās tiesas plēnumā jeb tiesnešu kopsapulcē, izvērtējot aizvadītā gada darbu, pirmdien secināts, ka darbs ir padarīts labi. Esot uzlabojusies izskatāmo lietu statistika. Vienlaikus gan Augstākā tiesa kritizē zemāko instanču tiesnešus par paviršību un rupjām kļūdām spriedumos.

Daļa tiesnešu pirmās un otrās instances tiesās nepietiekami un pat pavirši izvērtē pierādījumus, nepamatoti pieļauj tiesvedības ieilgšanu, rada apšaubāmus spriedumus – kritiski izsakās Augstākās tiesas civillietu un administratīvo lietu departamentu priekšsēdētāji, kuriem kasācijas prasībās nākas vērtēt šādu spriedumu tiesiskumu. Kļūdas esot pat pieredzējušu tiesnešu darbībā. Tas skaidrots ar izdegšanu vai rutīnu.

“Tiesnešiem obligāti būtu jāiet mācīties. Tā ir arī viena no problēmām, ko man arī kolēģi stāsta, kas vada lekcijas Tiesnešu mācību centrā, proti, tie tiesneši, kuriem būtu jāapmeklē šīs nodarbības, kuru spriedumi neizceļas ar īpašu kvalitāti, tie apmeklē šos seminārus visretāk,” norāda Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Situācijas uzlabošanai Tieslietu ministrija par labo praksi sauc Augstākas tiesas uzsāktās neformālās tikšanās ar zemāko instanču tiesnešiem, skaidrojot aktuālo tiesību normu piemērošanas veidus, lai izslēgtu likumu nepareizas interpretācijas. Šāds dialogs ir jāpaplašina.

“Zemāku instanču tiesas gaida uz Augstākās tiesas redzējumu, un, ja šis redzējums ir jāgaida divus gadus, tad pa šo laiku daudzas lietas jau ir izskatītas zemāku instanču tiesās, bet Augstākās tiesas redzējums ir pretējs, tad šīs lietas ir jāskata vēlreiz. Tāpēc ir svarīgi būt vienotai izpratnei par tiesību normu piemērošanu,” norāda Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža.

Tikmēr Augstākā tiesa slavēja sevi par labi padarītu darbu – pērn izskatīto lietu skaits ir palielinājies par 5%, bet uzkrāto neizskatīto lietu skaits gada beigās, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājies par 9%. Neesot gan izdevies samazināt lietu izskatīšanas termiņu. Statistikas uzlabošanai Augstākā tiesa lūgs vairāk naudas atalgojuma fondā.

“Nepieciešamība papildināt vai palielināt palīgpersonāla, tiesnešu palīgu, zinātnisko padomnieku, konsultantu skaitu, kas lielā mērā atvieglotu un paātrinātu tiesnešu spēju skatīt ātrāk un vairāk saņemtās lietas,” TV3 Ziņām sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Pērn viena tiesneša slodze senātā bija no 80 līdz 98 lietām, taču normāli būtu ap 70. Augstākās tiesas plēnumā kritizēta valdības iecere veidot specializēto ekonomisko lietu tiesu. Tas radot jucekli.

“Tā ir vērsta uz pagātni, nevis nākotni. Noziegumi, fiziskie noziegumi, pāriet uz noziegumiem virtuālajā vidē, kuriem mēs, manuprāt, neesam gatavi, un tāpēc spēki jāvērš nākotnes virzienā, mācoties atklāt kibernoziegumus,” uzskata  Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe.

Taču, lai sabiedrībai kļūtu saprotami, Augstākā tiesa plāno vairāk komunicēt ar cilvēkiem, sniedzot informāciju par aktualitātēm. Tikšot vērtēta nepieciešamība veidot sociālā tīkla “Twitter” kontu.