Aug gan nebanku kreditētāju izsniegto aizdevumu, gan kredītu parādnieku skaits

2 komentāri

Pagājušais gads tā sauktajiem “ātrajiem kredītiem” nesis krietnu peļņu. Audzis arī kredītņēmēju skaits. Tajā pašā laikā iedzīvotājiem kredītus atdot bijis arvien grūtāk un palielinājies arī to kredītu apmērs, kas nonācis līdz parādu piedzinējiem.

Situācija gan varētu mainīties no 1. jūlija, kad stāsies spēkā likuma izmaiņas, kas vēl vairāk ierobežos “ātro kredītu” devējus.

Pērn distances jeb tā sauktajos “ātrajos” kredītos  izsniegti vairāk nekā 260 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzskata, ka nebanku kreditēšanas tirgus pērn bijis stabils, tomēr turpinās nepatīkama tendence – cilvēki joprojām izvēlas pagarināt “ātro kredītu” atdošanas termiņus.

Pērn gandrīz pusē gadījumu iedzīvotāji bija spiesti kredītu pagarināt trīs un vairāk reizes.

Vienlaikus par 16% pērn audzis arī parādu piedziņai nodoto kredītu skaits. Gandrīz trešdaļa lietu bijuši kredīti, kas ņemti no nebanku kredītdevējiem.

Situāciju gan šogad varētu uzlabot vairāki “ātro kredītu” ierobežojumi. Gan tas, ka tiem jau no 1. janvāra jāveic stingrāka kredītņēmēju maksātspējas vērtēšana, gan ierobežojumi summai, ko drīkst aizņemties uz 30 dienām, un aizliegumi kredītus pagarināt vairāk par divām reizēm.  Vēl stingrākas prasības būs jau no 1. jūlija, kad ierobežos arī kredītu procentu likmi un aizliegs kredītu reklamēšanu.

“Cilvēkam, ja arī vajadzēja aizņemties, piemēram, 100 vai 150 eiro uz 30 vai 40 dienām, šādu veidu aizdevumi nebūs pieejami. Cilvēkam, ja atļaus maksātspēja, tiks piedāvātas lielākas summas, kas varbūt no vienas puses raisa jautājumu, vai cilvēkam vajag aizņemties lielāku summu, nekā tajā brīdī nepieciešams,” uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Tas var nozīmēt, ka par lielākiem kredītiem uz garāku termiņu cilvēki varētu pārmaksāt, uzskata asociācija. Āboltiņš arī norāda, ka likuma izmaiņas varētu nozīmēt tirgus izmaiņas. Ne visi kredītdevēji spēs likuma prasībām pielāgoties. “Es teiktu, ka 2020. gada pirmajā pusgadā tas varētu parādīties. To, ko mēs redzam, šī gada pavasarī viens no distances kreditētājiem pārtrauca savu darbību un apturēja licenci. Un, es domāju, ka tas ir jau pirmais signāls grozījumiem.”

To, ka tirgus varētu samazināties, uzskata arī patērētāju aizstāvji. Taču tie uzsver, ka tirgus koncentrēšanās ne vienmēr ir labi patērētājiem.

“It sevišķi reklāmas ierobežojums parasti dod varu lielajiem un zināmajiem komersantiem, tāpēc tiem parasti arī patīk reklāmas ierobežojumi, jo jaunajiem, mazajiem praktiski nav iespējas ienākt tirgū, jo viņi par savu pakalpojumu nevar informēt. Un tā, manuprāt, nav tā labākā lieta,” turpina PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs arī uzskata, ka būtu nepieciešams pārskatīt reklāmas aizliegumu. Ne tikai tādēļ, ka tas tika pieņemts priekšvēlēšanu laikā un bijis sasteigts, bet arī tamdēļ, ka tas ir ļoti plašs un dažādi interpretējams.