Attālinātās mācības: mācīšanās norit sekmīgi, taču izgaismojas arī problēmas

Pievienot komentāru

Skolēni jau otro nedēļu mācās attālināti. Šī mācīšanās neklātienē kopumā noritot sekmīgi, tomēr netrūkstot arī problēmu. Tādi secinājumi radušies Saeimā. Deputāti šodien attālināti uzklausīja vairāku skolu direktorus no dažādiem Latvijas reģioniem.

Attālinātās mācības ir uzsāktas pārsteidzoši labi, saka Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina. Tomēr viņa vērš uzmanību, ka, neklātienes mācībām ieilgstot, būs jārisina vairākas problēmas.

“Tā ir psiholoģiskā izturība no skolotāju puses, jo darba stundas ir daudz garākas. Ir daudz rūpīgāk un citādāk jāgatavojas. Ir jāsaprot, kāda būs atgriezeniskā saite. Notiek individuāls darbs ar bērnu. Otra puse ir, kā mēs varētu atbalstīt savus skolēnus un ģimenes šajā grūtajā laikā,” saka Vergina.

Viņa ir viena no direktorēm, kura trešdien tika uzklausīta Saeimas Izglītības komisijā, lai iepazītos, kā norit skolēnu mācīšana attālināti.

“Pāreja notiek ļoti labi. Es gribu teikt, ka mēs esam viena advancēta nācija. Lielāka slodze ir skolotājiem. Vecākiem ir lielāka slodze. Lielāka slodze ir bērniem, bet kopumā process notiek. Un nav tā, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek. Taisni otrādi,” procesu slavē Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV).

Taču viss nav tik “rožaini”, atklājušās arī problēmas. Viena no tām – atšķirīgās datorprasmes. “Mēs redzam, ka trešajai daļai iedzīvotāju tās ir ļoti labas. Vienai trešajai daļai tās ir tādas vidējas. Un vienai trešajai daļai – bēdīgas. Tā ir tā problēma, ko mēs redzam,” norāda Ašeradens.

Problēma ir arī ģimeņu materiālais stāvoklis. Mācībām traucē novecojusī datortehnika, daudzbērnu ģimenēs ne katram bērnam ir savs dators, ne visiem vecākiem ir nauda interneta pieslēgumam. Tāpat izgaismojušās psiholoģiskās problēmas. “Skolotājs ir pa gabalu, bet skolā vienmēr tu vari aprunāties, nomierināt – visa tā emociju gamma ir tur. Šeit tas ir daudz sarežģītāk,” norāda Izglītības komisijas vadītājs.

Un Pašvaldību savienībā (LPS) jau prognozē, ka ne visiem būs pa spēkam pilnībā apgūt mācību vielu.

“Nevarēs apgūt to mācību apjomu, kāds ir paredzēts. Tas varētu būt līdz 50%. Tas tā apmēram vidēji. Tas nozīmē, ka, jau plānojot nākamā gada mācību procesu, mums ir jādomā, ka būs jāapgūst tie “robi”, kas ir šogad veidojušies,” pārliecināta LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Tikmēr turpinās diskusijas, kā attālināti novērtēt un pārbaudīt skolēnu zināšanas un kā būtu rīkojami eksāmeni. Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) ir pieļāvusi, ka klātienes režīmā skolas šajā mācību gadā vairs neatgriezīsies un daļai skolēnu centralizētie eksāmeni, iespējams, var arī izpalikt.