Atšķirības čekas aģentu kartīšu skaitā: SAB atzīst, ka pieļāvis “matemātisku kļūdu”

3 komentāri
Atšķirības čekas aģentu kartīšu skaitā: SAB atzīst, ka pieļāvis “matemātisku kļūdu”
PAULA ČURKSTE, LETA

Cik čekas aģentu kartīšu padomju vara ir atstājusi Latvijas valsts rīcībā? Versijas par to līdz šim bijušas dažādas, un atšķirības mērāmas ne vien simtos, bet pat tūkstošos kartīšu. Nacionālais arhīvs, pārskaitot kartītes, konstatējis neatbilstības, un arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) tagad pēc dienesta pārbaudes veikšanas atzīst, – pieļāvis “matemātisku kļūdu”.

Aprīļa beigās nododot “čekas maisus” Nacionālajam arhīvam, SAB pieņemšanas-nodošanas aktā norādīja, ka alfabētiskajā kartotēkā jābūt 9723 kartītēm. Arhīvs kartītes pārskaitīja divas reizes, bet to skaits bija krietni mazāks.

Arhīva veiktās esības pārbaudes liecina, ka alfabētiskajā kartotēkā ir 7320 kartītes ar aģentu vārdiem un uzvārdiem un 2057 šķirkļi, uz kuriem veiktas kādas atzīmes. Tātad atšķirība no SAB norādītā skaita mērāma vismaz simtos vai pat tūkstošos kartīšu.

“Mēs esam pieprasījuši salīdzināšanai vēlreiz datus no Totalitārisma centra, viņi ir solījuši pārskatīt savus iesniegtos dokumentus, cik viņi ir precīzi, vai viņi nav kļūdījušies,” saka Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Satversmes aizsardzības birojā par notikušo tika sākta dienesta pārbaude. Tajā atklājās – pieņemšanas nodošanas aktā biroja paspārnē strādājošā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) darbinieki norādījuši kļūdainu kartīšu skaitu.

“Tā ir bijusi matemātiska kļūda aprēķinos. Šos aprēķinus ir veicis TSDC, kurš savu kļūdu arī ir atzinis un šos skaitļus precizēs dokumentā. Šajā pieņemšanas nodošanas aktā ir norādīti neprecīzi skaitļi līdz ar to fiziski nodotās kartītes nesakrīt ar dokumentā norādīto,” norāda SAB pārstāve Iveta Maura.

Darbiniekam, kas kļūdu pieļāva, sods par to nedraud. “Tā ir tajā skaitā arī cilvēciska kļūda. SAB direktors, protams, ir veicis pārrunas ar TSDC vadītāju. Ņemot vērā milzīgo darba apjomu, kas bija šajā īsajā laika periodā jāveic, tas ir arī saprotams,” teic SAB pārstāve.

Pārskaitot citas kartotēkas, neatbilstības neesot konstatētas. Tomēr publiski jau kopš 1990. gadiem izskanējušas dažādas versijas par to, cik tad īsti kartīšu pastāv. Piemēram, šajā 1993. gada apskates protokolā, kurā fiksēts, cik kartīšu TSDC pārņem no Augstākās padomes, minēti pavisam citi skaitļi.

Arhīva direktore dažādos skaitļus pamato ar atšķirīgajām skaitīšanas metodēm: “Cilvēki ir dažādi skaitījuši, vienā gadījumā ir pieskaitītas tās visas kartotēkas, kas ir vienā kastē un nav dalīts pa kartotēkām, viens ir skaitījis tikai uzvārdu kartītes, cits ir skaitījis kopā ar visiem šķirkļiem, cits vēl ir pieskaitījis arī tukšās kartītes.”

Tikmēr šomēnes novērsta vēl viena kļūda, kas tika pieļauta, publicējot “čekas maisus”. Proti, spēkā stājās Saeimā steigā grozītais likums un arhīvs publicēja iepriekš līdz ar pārējām kartotēkām nepubliskoto Papildu uzskaites aģentu kartotēku. Tajā atrodami aģenti, kas vervēti obligātā militārā dienesta laikā, vēlāk izmantoti ikdienā un bijuši īpaši uzticami, lai tiktu izmantoti arī krīzes situācijā.

“Viņu motivācija ir tāda, ka tajā brīdī, kad būs kara draudi, viņi nevis jūs “uzmetīs”, bet pildīs godprātīgi savu uzdevumu. Tāpēc lielākajai daļai ir rakstīts – savervēts idejisku, politisku motīvu vadīts, proti, viņš ir pārliecināts komunists, pārliecināts padomju cilvēks, kurš zina, ka viņš savu uzvedumu pildīs jebkuros gadījumos,” skaidro Publiskās atmiņas centra padomes priekšsēdētāja Kristīne Jarinovska.

Viņa atzīst, ka daudz skaļu un līdz šim neizskanējušu uzvārdu šajā kartotēkā nav, taču kļūdas, kas pieļautas līdz ar maisu atvēršanu, var mazināt sabiedrības ticību, ka tik tiešām visiem maisiem gals ir vaļā.

Vairāk par tematu – LNT Ziņu sižetā