Atsevišķi RD deputāti brīdina par “apokalipsi” ielās, ja netiks izbūvēta Austrumu maģistrāle

13 komentāri
Atsevišķi RD deputāti brīdina par “apokalipsi” ielās, ja netiks izbūvēta Austrumu maģistrāle
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Līdz ar valdības lēmumu pārdalīt vairākus miljonus no Rīgas domei (RD) rezervētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma uz valsts budžetu ir apdraudēta Austrumu maģistrāles izbūve, bez kuras Rīgas ielās jau tuvākajos gados iestāsies “apokalipse”, preses konferencē pauda Rīgas domes Neatkarīgo deputātu frakcijas deputāti.

Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks vērsa uzmanību, ka valdība par labu Satiksmes ministrijai (SM) vilcienu iegādei plāno pārdalīt vismaz 30,5 miljonus eiro no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kurš bijis paredzēts Austrumu maģistrāles un Torņakalna multimodālā centra izbūvei.

“Neviens nav pret vilcienu iegādi, taču šim mērķim valsts pārdala ES naudu pārsvarā no Rīgas projektu naudas,” sacīja Baraņņiks.

Viņš vērsa uzmanību, ka šo objektu izbūve ir nepieciešama veiksmīgai “Rail Baltica” līnijas ieviešanai, un līdz šim visi Rīgas domes plāni esot bijuši pielāgoti valsts plāniem.

Pēc vicemēra teiktā, realitātē līdzekļu pārdale par labu SM nozīmē, ka dome neizbūvēs Austrumu maģistrāli un pašvaldībai būs jāturpina esošā prakse no ostas kursējošo kravu transportu laist caur centru. “Jau tagad pa Krasta ielu dienā brauc aptuveni 3200 kravas auto, bet kopējais auto skaits ir 33 000 dienā. Kur tie auto paliks, sākoties “Rail Baltica” būvniecībai, nav skaidrs,” situāciju iezīmēja Baraņņiks.

Tikmēr Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs savos izteikumos bija vēl asāks, norādot, ka pašreizējā situācija vēsta par “katastrofas priekšvakaru”. “Kad “Rail Baltica” sāks savas aktivitātes, nebūs iespējams izveidot tranzītu, un cilvēki, piemēram, no Ķengaraga, būs spiesti braukt uz centru caur visādiem mikrorajoniem labākajā gadījumā pusotru stundu. Manuprāt, satiksmes ministru maldina ministrijas darbinieki, jo nevar būt, ka viņš to nesaprot,” sprieda domnieks.

Tādu pašu ainu Rosļikovs iezīmēja saistībā ar Torņakalna multimodālā centra izbūvi, sakot, ka, ja arī valsts noorganizēs “Rail Baltica” izbūvi, šajā vietā vilcieni vienkārši apstāšoties pļavā, jo tur nebūs piemērotas infrastruktūras. Viņaprāt, SM apzināti torpedējot veiksmīgu “Rail Baltica” realizāciju.

Baraņņiks arī skaidroja, ka SIA “Rīgas satiksme” iekļaušana valsts budžeta uzskaitē, tādējādi samazinot fiskālo telpu par 72 miljoniem eiro, nenozīmē, ka valsts sedz kaut kādus uzņēmuma zaudējumus.

“Tie nav zaudējumi, bet gan nauda, ko uzņēmums tērē investīciju projektos, lielāko daļu – transporta iegādei. Tā nav domes iegriba, jo ir Ministru kabineta noteikumi, kur ir noteikts, ka visam elektrificētajam transportam līdz 2024.gadam ir jābūt piemērotam personām ar funkcionāliem traucējumiem, grūtniecēm un citām pasažieru grupām. Tas nozīmē, ka mums jāiepērk zemās grīdas tramvaji,” skaidroja Baraņņiks, uzsverot, ka valsts soda pašvaldību par noteikumu pildīšanu un investīciju veikšanu.

Tāpat Baraņņiks vērsa uzmanību, ka, neizbūvējot Austrumu maģistrāli, Rīga neizpildīs prasības pret Eiropas Savienību, kas var draudēt ar vēl vismaz 22 miljonu atmaksu par jau realizētiem projektiem.

Lai radušos situāciju risinātu, domnieki pauda gatavību vērsties Valsts kontrolē (VK). “VK parasti pārmet, ka domei ir laba plānošana, bet slikta projektu izpilde. Bet šobrīd mēs nevaram neko realizēt, jo jebkurā brīdī “stiprais kaimiņš”, kas ir SM, var atnākt un atņemt mums naudu. Tas ir valsts pārvaldei neatbilstoši, un ceram, ka VK vērsīs uz to uzmanību,” teica Rosļikovs.

Tāpat domnieki esot gatavi vērsties pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP), lai norunātu tikšanos.

Šo jautājumu Baraņņiks šodien mēģināja aktualizēt arī Satiksmes un transporta lietu komitejā, mudinot kolēģus iesaistīties problēmas risināšanā.

Sēdē klātesošā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova (S) norādīja, ka Baraņņika bažas saprot, tādēļ Satiksmes departamentam jau ir dots uzdevums vērsties pie SM ar skaidrojumu par to, kas notiks, ja valdība domei šo naudu atņems.

Taujāta, vai šādam solim nav par vēlu, Vladova aģentūrai LETA neslēpa, ka viņai “ir ļoti daudz jautājumu” Satiksmes departamentam par to, kāds ir bijis līdzšinējais darbs ar šo projektu un kāpēc tā ieviešanas process bijis tik sarežģīts un ilgs.

Austrumu maģistrāles būvprojekta izstrāde kavējusies vairākus gadus īpašumtiesību sakārtošanas un citu procesu dēļ, taču, pēc Baraņņika teiktā, pašvaldība nekādus termiņus nekavē.

“Var bakstīt viens otram ar pirkstiem, kurš ir vainīgs, bet problēmu tas neatrisina,” teica Baraņņiks, kurš pirms tam kā “Saskaņas” pārstāvis ilgus gadus vadīja tieši Satiksmes un transporta lietu komiteju, kura ir atbildīga par pilsētas satiksmes infrastruktūras pārvaldību.

Kā ziņots, valdības lēmumu dēļ Rīgas dome 2020.gada budžetā zaudēs 116,6 miljonus, aģentūrai LETA apgalvoja pašvaldībā.

Kā aģentūrai LETA norādīja Rīgas domes Finanšu departamenta pārstāvji, valdības ziņojums par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam paredz Satiksmes ministrijai (SM) novirzīt 30,5 miljonus eiro, kuri bija paredzēti Rīgas pašvaldības infrastruktūras projektiem.

Proti, SM paredzēts novirzīt 23 miljonus no Kohēzijas fonda finansējuma, kas tika plānots Austrumu maģistrāles izbūvei, kā arī 7,5 miljonus eiro no Torņakalna multimodālā transporta mezgla izbūvei paredzētās naudas.

Vēl 38 miljonus eiro valsts plāno iekasēt no Rīgas pašvaldības budžetam piekrītošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas, lai kompensētu zaudējumus, kas fiskālajai telpai radušies, uzskaitē iekļaujot SIA “Rīgas satiksme”.

Savukārt 30,2 miljonus eiro dome zaudēšot, balstoties uz Finanšu ministrijas ieceri mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, un saistībā ar izmaiņām speciālajā dotācijā.

Tāpat sešus miljonus pašvaldībai būs jāiegulda 1.-4.klašu skolēnu ēdināšanas nodrošināšanai, kā to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas iecere.

Vietvarā arī pauda, ka 11,9 miljoni eiro tikšot zaudēti, balstoties uz ieceri, kas paredz paaugstināt maksimālo neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 300 eiro mēnesī, kā arī līdz 500 eiro mēnesī paaugstināt augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.