Ātrvilcieni reizi divās stundās – publiskots “Rail Baltica” vilcienu kustības grafiks

9 komentāri
Ātrvilcieni reizi divās stundās – publiskots “Rail Baltica” vilcienu kustības grafiks
PUBLICITĀTES FOTO

Ir paredzēts, ka “Rail Baltica” ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem.

Turklāt līdz pat desmit vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava. Tā rezultātā “Rail Baltica” nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas.

Plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās stacijas uz Starptautisko lidostu ”Rīga”. Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes.

Foto: PUBLICITĀTES

Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tika veikts “Rail Baltica” vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes ietvaros. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums “ETC Gauff Mobility GmbH”, sadarbībā ar “COWI A/S” (Dānija) un “Institut fur Bahntechnik GmbH” (Vācija). Plāns atspoguļo modernu, integrētu pieeju, kas paredz, ka tirgus pieprasījums ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek plānots vilcienu kustības grafiks.

“”Rail Baltica” dzelzceļa satiksmes plāna galvenais mērķis ir paredzēt, kā “Rail Baltica” infrastruktūra spēs apmierināt transporta pakalpojumu pieprasījumam vidējā un ilgtermiņā. Šis plāns tiks izmantots, lai “Rail Baltica” trase tiktu izmantota efektīvi no pirmās tās darbības dienas, un lai pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumus būtu iespējams palielināt pēc pirmajiem ekspluatācijas gadiem”, komentē “RB Rail” Sistēmu un Ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans-Marks Bedmārs.

Kravu pārvadājumi

Kā norādīts Vilcienu kustības plānā, divi līdz trīs kravas vilcieni ar maksimālo ātrumu 120 km/h varēs izmantot “Rail Baltica” katru stundu. Pieņemtā ass slodze ir 25 tonnas un pieļaujamais vilcienu garums – līdz 1050 metriem. Lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību, paredzēts būvēt trīs liela mēroga multimodālos terminālus – Mūgā (Igaunija), Salaspilī (Latvija) un Palemonā (Lietuva).

Plānots, ka 80% no kravas vilcieniem, kas izmantos “Rail Baltica”, būs intermodālo kravu vilcieni. Tas sniegs iespēju loģistikas operatoriem pārvietot kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļiem. Tādējādi ir gaidāms nozīmīgs gaisa piesārņojuma un ceļa sastrēgumu samazinājums, kā arī uzlabota kopējā autoceļu satiksmes drošība.

Reģionālie un pārrobežu reģionālie vilcieni

“Rail Baltica” dzelzceļa satiksmes plānā veiktais izvērtējums atklāj reģionālo vilcienu attīstības potenciālu Baltijas valstīs, ar maksimālo kustības ātrumu 200 km/h. Tas nozīmē, ka “Rail Baltica” trase var tikt izmantota ne tikai starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, bet arī reģionālajiem un pārrobežu reģionālajiem pārvadājumiem, nodrošinot ātru un videi draudzīgu transporta risinājumu visa “Rail Baltica” ceļa garumā.

Foto: PUBLICITĀTES

Piemēram, plāns identificēja pietiekamu pasažieru plūsmas potenciālu, lai veidotu reģionālo pasažieru pārvadājumus no Bauskas līdz Rīgai un no Salacgrīvas līdz Rīgai Latvijā, no Pērnavas līdz Tallinai Igaunijā, un no Marijampoles caur Kauņu līdz Viļņai Lietuvā. Papildus tam, plāna izstrādes gaitā tika identificēts pietiekamais pieprasījuma līmenis arī pārrobežu reģionālās satiksmes nodrošināšanai, piemēram, posmos no Marijampoles līdz Rīgai (Lietuvā-Latvijā), vai no Tallinas līdz Rīgas lidostai (Igaunija-Latvija). Svarīgi atzīmēt, ka reģionālās satiksmes attīstībai uz “Rail Baltica” trases būs nepieciešami papildu pētījumi un lēmumi dalībvalstu līmenī.

Par plānu

“Rail Baltica” Vilcienu kustības plāns ir balstīts uz pētījumiem par pasažieru un kravas pieprasījumu “Rail Baltica” koridorā, kā arī tas definē vilcienu kustības grafikus un vilcienu veidus, kas varētu tikt izmantoti dzelzceļa pārvadājumos. Plānā iekļauts provizoriski izmantojamais ritošais sastāvs, indikatīvās atrašanās vietas infrastruktūras uzturēšanas un ritošā sastāva apkalpes infrastruktūrai, kā arī detalizēti sliežu ceļu plāni. Galvenie vilcienu kustības plāna risinājumi tiks izmantoti tālākajos projekta posmos, piemēram, “Rail Baltica” būvprojektēšanas laikā.

Piezīme: vilcienu skaits starp divām stacijām ir visu vilcienu starp šīm stacijām kopsumma. Piemēram, starp Tallinu un Pērnavu operēs astoņi vilcienu pāri (četri uz Varšavu un četri uz Viļņu), un starp Rīgu un Starptautisko lidostu ”Rīga” operēs 33 vilcienu pāri (astoņi ātrvilcieni, viens nakts vilciens, 16 reģionālie vilcieni un astoņi piepilsētas vilcieni.

9 komentāri