“Atmostas Baltija” – komponists Boriss Rezņiks stāsta, kā tapa Baltijas ceļa neoficiālā himna

2 komentāri
“Atmostas Baltija” – komponists Boriss Rezņiks stāsta, kā tapa Baltijas ceļa neoficiālā himna
Baltijas ceļš 1989. gada 23. augustā. (AIVARS LIEPIŅŠ, F64)

Nākamnedēļ tiks atzīmēta unikāla notikuma apaļa gadskārta. Pagājuši trīsdesmit gadi kopš “Baltijas ceļa”. Tas bija viens no Atmodas laika spilgtākajiem brīžiem. “Baltijas ceļam” bija arī sava neoficiālā himna: ne mazāk leģendārs skaņdarbs: “Atmostas Baltija”, kura tika iedziedāta trīs valodās. TV3 Ziņas devās aprunāties ar komponistu Borisu Rezņīku par to, kā radās šis skaņdarbs.

Baltijas ceļš bija pirmais vērienīgais atmodas laika pasākums, kurā cilvēki vairs nebaidījās atklāti paust savas alkas pēc brīvības. Akcija, kas notika tieši 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas pulcēja apmēram divus miljonus cilvēku – tie sadevušies rokās 15 minūtes veidoja 600 kilometrus garu dzīvo ķēdi, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas. Par Baltijas ceļa himnu kļuva Borisa Rezņika dziesma “Atmostas Baltija”.

“Dziesma bija tapusi neatkarīgi, gadu pirms Baltijas ceļa, dziesma bija ierakstīta 1988. gada rudenī un toreiz pat ideja nebija par Baltijas ceļu ne par ko, vienkārši sākās atmoda un gribējās kaut ko tādu radīt,” stāsta komponists.

Rezņiks Baltijas ceļā nepiedalījās, jo bija apslimis, bet skatījās televizorā un juta līdzi: “Vēl pilnīgas skaidrības nebija, bet bija 99%, ka viss būs kārtībā, ka neatkarība būs, sajūta bija jau. Protams, Baltijas ceļš parādīja visā Baltijā, ka ir tā jābūt, ka cits variants neeksistē.”

Ierakstīt dziesmu problēmu nav bijis, bet grūtības bijušas to dabūt Latvijas radio. Kad ierakstu aiznesa Rezņiks, to nepieņēma. “Tad es sameklēju un iepazinos, aizgāju uz Tautas fronti un iepazinos ar Daini Īvānu, man bija līdzi kasetnieks vai kaut kas tāds, mēs kopā noklausījāmies, nākamajā dienā dziesma Latvijas radio skanēja. Citi radio tad vēl nebija. Tas bija 1988. gads,” atceras komponists.

Kad Rezņikam galvā dzima ideja par atmodai veltītu dziesmu, viņš to izstāstīja savam draugam Valdim Pavlovskim. Galvenā ideja bija Baltija, neatkarība, atmoda. Rezņiks vēlējās, lai dziesma ir trīs valodās un piedziedājuma tekstā ir visas trīs valstis: “Valdis Uzrakstīja šo tekstu, es uzskatu, ka ģeniālu un tad sākās problēmas, ka vajag lietuviešu tekstu, vajag igauņu tekstu, man bija paziņa Tallinā un Viļņā, un tad tur populārs dziedātājs un šodien producents Stasis Pavilaitis iztulkoja lietuviski to dziesmu un pazīstams igauņu dzejnieks Heldurs Karmo, kurš ir miris jau, iztulkoja igauņu valodā.”

Dziesmas pavadījumu iespēlēja grupas “Eolika” mūziķi, latviešu partiju iedziedāja Viktors Zemgals, lietuviešu dziedātāju Žilvinu Bubeli Rezņiks atrada padomju armijas ansamblī, kurā savulaik pats dienēja, savukārt igauni Tarmo Pihlapu viņam kāds ieteica.

“Un skumīgākais šodien: pirmkārt, tie bija laiki, kad nebija taču ne “aifoni”, ne telefoni, neviens fotoaparāts, nebija nevienas bildes un skumīgākais, ka mēs ierakstījām “Melodijas” studijā to dziesmu, un vairāk visi trīs nekad nebijām satikušies, nekad. Igauņu dziedātājs 1999. gadā aizgājis, lietuvietis tagad dzīvo Amerikā, šad tad mēs sazināmies ar viņu un atkārtot to izpildījumu dzīvajā nebija iespēja nekad vairs. Vienreiz studijā nodziedāts – viss. “Atmostas Baltija” Rezņiks uzskata par vienu no labākajām savām dziesmām.

2 komentāri