Komentāri

Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk kā gads. Tas nozīmē, ka tiem, kuri grasās iesaistīties politiskajā cīņā, laika nav daudz – jaunā kārtība paredz, ka vēlēšanās drīkst piedalīties tikai politiskās partijas, kas dibinātas gadu pirms vēlēšanām, tātad līdz 6. oktobrim. Kopā ar vairākiem citiem no ”Vienotības” aizgājušajiem biedriem jaunas partijas dibināšanu pieļauj Saeimas deputāts Edvards Smiltēns.

Edvards Smiltēns
Saeimas deputāts

Šai kustībai ir jābūt stabili centriskai, un tādai, kas ir balstīta uz saprātīgiem, racionāliem lēmumiem. Tikpat labi tā var būt biedrība, kas vēlāk slēdz kādus sadarbības līgumus ar esošajām partijām. Ja redz, ka tur ir jauda šajā visā, tik liela jauda, lai tā pārtaptu par politisku partiju – arī tas ceļš ir ejams.

Neatkarīgi no tā, vai vēl radīsies kāds jauns spēks, politikas vērotāji prognozē, ka Saeimā jau pārstāvētās partijas justies komfortabli noteikti nevar. Jau tagad skaidrs, ka parlamentā nepārstāvētās partijas veidos būtisku konkurenci vecajiem politiskajiem spēkiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Iveta Kažoka
politoloģe, “Providus” pētniece

Ir pārgājusi tāda stagnācijas fāze Latvijas politikā – fāze, kurā bija visai maz jaunu politisku piedāvājumu. Nākamais vēlēšanu cikls būs tāds ļoti dinamisks un interesants.

Ivars Ījabs
politologs, LU asociētais profesors

Tā atmosfēra paliks aizvien karstāka un karstāka. Tajā brīdī kāds var diezgan pamatīgi iegūt, bet kāds var diezgan pamatīgi pazaudēt.

Dramatisku sabiedrības uzticības zudumu piedzīvojusi agrāk ietekmīgākā Latvijas partija ”Vienotība”, kas pašlaik atkal mēģina restartēties jauna līdera – Arvila Ašeradena – vadībā. Bijušo ”Vienotības” vēlētāju balsis cer iegūt jaunie spēki.

Ivars Ījabs
politologs, LU asociētais profesors

Daudzi jau šobrīd iedomājas, ka “Vienotība” pati par sevi ir pilnībā norakstāma, un tad tās hiēnas saskrien sadalīt to, kas ir palicis pāri.

Taču vieglas dienas negaida arī citas partijas. Rīgas domes vēlēšanā Jutas Strīķes vadībā negaidīti labus rezultātus sasniedza Jaunā konservatīvā partija, kas no Saeimā neesošajiem politiskajiem spēkiem ir pašlaik skaļākais. Partija tikko kā Vecrīgā sarīkojusi divus pret oligarhiem vērstus mītiņus, un politiskā spēka vadītāja Jāņa Bordāna turpmākās ambīcijas ir lielas.

Jānis Bordāns
Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs

Iegūt maksimāli vairākumu balsu, lai mūsu partija – un mēs diezgan droši esam par to, ka tā būs ar izšķirošo ietekmi no visām partijām – tai būs pilnīgs vairākums, salīdzinot ar jebkuru citu partiju.

Partija ieguva uzrāvienu pēc tam, kad tai pievienojās bijušie valsts galvenie korupcijas apkarotāji. Bordāns jau iezīmē sarkanās līnijas sadarbībai ar citām partijām – jaunajiem konservatīvajiem nebūšot pa ceļam ar ”Saskaņu” un Zaļo un zemnieku savienību.

Jānis Bordāns
Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs

Pirmais jautājums ir tikt galā ar oligarhijas varu. Ja mēs turpināsim kā tas ir bijis līdz šim, manas prognozes ir, ka diemžēl Latvijai ir atlikuši maksimums pieci gadi pastāvēt kā no Krievijas neatkarīgai valstij. Šī atkarība jau ir sākusies bez militāra iebrukuma.

Par Jauno konservatīvo partiju ir jāsatraucas ne tikai ”Vienotībai”, bet arī Nacionālajai apvienībai. Līdzīgi kā nacionāļi, arī Bordāna pārstāvētais spēks pozicionējas kā nacionāli konservatīvs.

Un jau Rīgas domes vēlēšanas pierādīja, ka tradicionālie Nacionālās apvienības atbalstītāji kuplā skaitā nobalsoja par jaunajiem konservatīvajiem.

Iveta Kažoka
politoloģe, “Providus” pētniece

NA ir uzradies diezgan spēcīgs konkurents Jaunās konservatīvās partijas izskatā, kas idejiski ir diezgan līdzīga NA, bet daudz krasāka pretkorupcijas jautājumos, kas arī lielā mērā NA vēlētāju uzrunā.

Ivars Ījabs
politologs, LU asociētais profesors

Kas attiecas uz Jauno konservatīvo partiju, viņi ir pārņēmuši no Vienotības un Jaunā laika to korupcijas apkarošanas stāstu. Bet vienlaikus ir kaut kāds viens brīdis, kad partijas kļūst vienkārši histēriskas savās ārējās izpausmēs, un tas ne vienmēr strādā pozitīvi tajā mirklī, kad ir jārunā ar tādu pragmatisku, neitrālu vēlētāju.

Tikko dibināta par liberāļu partiju neoficiāli dēvētā ”Kustība Par”, kurā darbojas vairāki ”Vienotību” pametušie Saeimas deputāti.

Daniels Pavļuts
“Kustības Par” priekšsēdētājs

Latvijā lielākā partija ir ”es neiešu uz vēlēšanām un man nav, par ko balsot”. Es ļoti gribētu cerēt, ka mums izdosies mobilizēt vismaz daļu no šīs ļoti lielās grupas.

Arī šis spēks uzstājies pret korupciju un valsts nozagšanu, taču partijas līderis Daniels Pavļuts kritizē Jauno konservatīvo partiju par koncentrēšanos uz šo vienu jautājumu.

Daniels Pavļuts
“Kustības Par” priekšsēdētājs

Kā es redzu JKP, es to redzu kā tipisku ”pret” partiju, protesta partiju.

”Kustība Par” jau nākusi klajā ar oriģinālām un arī pretrunīgām idejām. Partija piedāvā mazināt nevienlīdzību un pabalstu sistēmu aizstāt ar vispārējo pamatienākumu, proti, garantēt, ka ikviens iedzīvotājs saņem noteikta līmeņa ienākumus. Budžetam tas izmaksāšot daudz, bet tieši cik daudz – aprēķināts vēl neesot. Tāpat politiskais spēks cer piesaistīt arī krievvalodīgos vēlētājus, un piedāvā pašvaldību vēlēšanās piešķirt balsstiesības nepilsoņiem.

Daniels Pavļuts
“Kustības Par” priekšsēdētājs

Mēs ticam, ka vairums šo cilvēku ir lojāli, un grib labu Latvijas valstij, un ka viņos ir jāieklausās. Mēs domājam, ka nākotnē ir jāiet uz to, ka pašvaldībās ir jādod tiesības cilvēkiem vēlēt par to, kādā veidā tiek pārvaldīta tā vieta, kurā viņi dzīvo.

Par sarkanajām līnijām pret citām partijām Pavļuts atbild negribīgi, bet galu galā norāda, ka ar ”Kustībai Par” nebūs pa ceļam ar ”Saskaņu” un Zaļo un zemnieku savienību, ja šie politiskie spēki iekšēji neattīrīsies un nemainīsies.

Daniels Pavļuts
“Kustības Par” priekšsēdētājs

Es runāju par tādām partijām kā ”Saskaņa”, par tādām partijām kā ZZS, kurām ir jātiek skaidrībā, vai tās ir par Latvijas valstiskumu vai nē. Aleksis: Tad neveidosiet ar viņām koalīciju? Pavļuts: Es teicu, ka mēs neveidosim ar partijām, kas veido šādu politiku. Šobrīd šīs partijas šādu politiku, mūsuprāt, īsteno, tāpēc atbilde ir ”nē”.

Spožus panākumus ”Kustībai Par” politikas vērotāji vēl neprognozē. Politologs Ivars Ījabs jaunās partijā redz līdzības ar no politikas skatuves aizgājušo Zatlera reformu partiju, taču ar vienu būtisku atšķirību.

Ivars Ījabs
politologs, LU asociētais profesors

Viņiem nav Zatlera. ZRP lielais ieguvums bija tas, ka viņiem bija tas Saeimu atlaidušais Zatlers. Šobrīd tur Zatlera nav un tas harismātisku līderu īpatsvars tur nav tik liels. Pat lai tiktu līdz 5%, viņiem nāksies diezgan pamatoti pasvīst. Pat ja viņi visi tur ir jauki un izglītoti, un mīļi un labsirdīgi cilvēki, bet tas nenozīmē, ka viņi ir spējīgi saņemt vairākus desmitus tūkstošu balsu.

”Kustība Par” nav vienīgā liberālā partija Latvijā. Kā liberāļus sevi jau agrāk pieteikusi partija ”Latvijas Attīstībai”. Galvenā atšķirība gan esot tā, ka ”Latvijas Attīstībai” ekonomiskā programma ir izteikti labēja, kamēr ”Kustība Par” – drīzāk kreisa. ”Latvijas Attīstībai” Rīgas domes vēlēšanās ieguva labus panākumus, apvienojoties ar Mārtiņu Bondaru no Latvijas Reģionu apvienības. Tagad medusmēnesis ar Reģionu apvienību gan ir beidzies, lai gan attiecības ar Bondaru saglabājušās labas, stāsta viens no partijas līderiem Edgars Jaunups. Viņš pieļauj, ka liberālajiem spēkiem nāksies runāt par kopīga saraksta veidošanu nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Edgars Jaunups
“Latvijas Attīstībai” valdes loceklis

Liberāli orientētais vēlētājs nemaz nav tik liels. Līdz ar to es galīgi neizslēgtu kaut kādu nepieciešamību šiem spēkiem savstarpēji runāt. Iespējams, arī ar pašlaik Vienotībā esošām biedru grupām. Tas būtu pareizi. Tad patiešām var orientēties uz rezultātu vēlēšanās, kas ir pāri tādai kritiskajai masai, un var pretendēt uz tādu noteicošu lomu Latvijas politikā nākamos četrus gadus. Pretējā gadījumā tā varētu būt liela izgāšanās liberāļiem.

Pēc ne pārāk veiksmīgajām pašvaldību vēlēšanām pieklususi ir Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vadītā partija KPV LV. Sākotnējo uzrāvienu politiskais spēks ieguva, pateicoties Kaimiņa asajai retorikai pret dažādām nebūšanām valstī. Tagad partija cenšas mainīt imidžu – tās programmas rakstīšanu uzņēmies Kaimiņa vietnieks Atis Zakatistovs, kura vadībā KPV LV Rīgas domes vēlēšanās startēja nesekmīgi.

“Tie iemesli, kāpēc partija neiekļuva domē, nav saistīti ar manu personību,” teic Atis Zakatistovs, KPV LV priekšsēdētāja vietnieks. Jautāts, ar ko tas bija saistīts, viņš norāda: “Tas, ko rīdzinieki gribēja, rīdzinieki gribēja redzēt cīņu pret korupciju, mēs nenācām ar uzstādījumu – cīņa pret korupciju. Tas, ko rīdzinieki redzēja, ir Juta Strīķe kā vienīgais iespējamais veids dabūt neliešus cietumā”.

Zakatistovs kļuvis par galveno KPV LV runasvīru, un stāsta, ka politiskais spēks raksta nopietnu programmu, kurā partijas līdera Kaimiņā savulaik pieteiktie pretkorupcijas jautājumi nebūšot galvenie.

Atis Zakatistovs
KPV LV priekšsēdētāja vietnieks

Pamatlietas ir saistītas ar to, kā izveidot valsti, kas netraucē cilvēkiem, kuri spēj par sevi gādāt un palīdz tiem, kuriem ir grūti.” 01:24:00 ”Ir svēta lieta neliešiem, kuri ir pelnījuši saņemt sodu, dabūt to sodu. Bet tas, kam mēs ticam, ir, ka cilvēki grib dzīvot labāk.

Par spīti pieaugošajai konkurencei, partiju reitingu līderi joprojām ir krievvalodīgajā elektorātā populārā ”Saskaņa” un premjera Māra Kučinska pārstāvētais politiskais spēks Zaļo un zemnieku savienība, kurā ietekmi bauda arī par oligarhu dēvētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Tomēr politiskas vērotāji norāda, ka arī šīm partijām – īpaši jau zaļzemniekiem – spoži panākumi vēlēšanās vēl nav garantēti.

Ivars Ījabs
politologs, LU asociētais profesors

Ir skaidrs, ka ZZS bieži ir spēlējuši uz tādu protesta elektorātu tādā nozīmē, ka Lembergs vienmēr ir saistījies ar tādu asu un radikālu kritiku, vienlaikus būdams diezgan tuvu tai varai. Bet ir skaidrs, ka šobrīd, kad jūs atrodaties premjera pozīcijās un jūs nākamgad sāks riktīgi kritizēt – jo galu galā tā kampaņa nekas cits, stingri ņemot, nav kā viena liela kritika. Un tad Kučinskim varētu būt diezgan sarežģīti atšaudīties no visa tā, ko viņam pārmetīs nākamajā gadā.

Iveta Kažoka
politoloģe, “Providus” pētniece

No vēlēšanām uz vēlēšanām uzrodas kāda partija, kas plāno runāt arī ar Saskaņas vēlētājiem, lai pārvilinātu pie sevis daļu no krieviski runājošā vēlētāja. Šobrīd tā lielākā pretenzija ir no jaunās Kustības Par puses. Vai viņiem izdosies vai nē – manuprāt, tas nav prognozējams. Vienlaikus tas, ko rāda Saskaņas rezultāti iepriekšējās parlamenta vēlēšanās un iepriekšējās RD vēlēšanās – šie rezultāti samazinās.

Tas, ka jauni piedāvājumi politikā saauguši kā sēnes pēc lietus ļauj Latvijas politikā ienākt jauniem cilvēkiem un idejām. Šis process gan vērojams tikai tā dēvēto latvisko partiju nišā, apstiprinot veco parunu – kur divi latvieši, tur trīs partijas. Politikas vērotāji gan pieļauj, ka, iespējams, nākamā gada sākumā būs atkal vērojama konsolidācija – partijas sāks runāt par kopīgu startu vēlēšanās, ja sapratīs, ka iekļūt Saeimā vieniem pašiem varētu nesanākt.

Lasi vēl