Atkritumu tirgus konkurence sašaurinājusies pēdējo desmit gadu laikā

2 komentāri
Atkritumu tirgus konkurence sašaurinājusies pēdējo desmit gadu laikā
KASPARS KRAFTS, F64

Tas, uz ko gāja šmuce Rīgā jau vairākus mēnešus, šonedēļ noslēdzās ar valdības lēmumu par ārkārtējas situācijas noteikšanu galvaspilsētā. Iemesls vienkāršs – konkurences uzraugu atzinums, ka līgums par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem rada monopolu, kurā no brīvā tirgus ne tagad, ne nākotnē nebūs ne smakas.

Pagaidu risinājums, tiesa – tikai uz dažiem mēnešiem ir, bet LNT Ziņas pētīja, kas noveda līdz tik niecīgai konkurencei šajā biznesā? Un kā Rīga nodzīvojās līdz tam, ka par miskastēm ar kartupeļu mizām, piena pakām un visu citu, ko izmetam, jālemj valdībai?

Nauda nesmird, arī tad, ja tā saistīta ar atkritumu saimniecību. Šis bizness ir pievilcīgs, jo garantē stabilus ienākumus – sabiedrība ik dienu rada atkritumus, turklāt augot labklājībai, izmesto mēslu daudzums aug. Centrālās statistikas pārvaldē pieejamie dati kopš 2002. gada liecina, ka radīto atkritumu kalni auguši vairāk nekā 2,5 reizes.

Gardajā kumosā iekosties gribētu daudzi, taču iepriekšējo vairāk nekā 10 gadu laikā konkurence mazinājusies – tirgū palikušas dažas kompānijas, to pametuši gandrīz visi ārvalstu spēlētāji. Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama atzīst, ka iestāde bieži bijusi spiesta sist trauksmes zvanus, zināmā mērā kļūstot par atkritumu nozares ekspertiem: “Es kaut kad līdz 2010. gadam vispār īsti nesapratu, kāpēc tāda interese par atkritumu biznesu, kas tur tik vilinošs. Acīmredzot bija jau, kas saskatīja, ka tā ir milzīga perspektīva. Atceros, Saeimas komisijas sēdē, bija pateikts – atkritumi, tas ir Latvijas zelts, neļausim to kaut kādiem ārzemniekiem atnākt un savākt.”

Dati liecina, ka atkritumu savākšanas tirgu Latvijā dala faktiski divas privātas kompānijas – trešdaļa jeb 31% Latvijas tirgus pieder “Clean R”, kam ar 17% seko “Eco Baltia” grupa (“Pilsētvides servisam” – 7%, “Lautus” ap 2%) un otru aptuveni 40% daļu ieņēmuši pašvaldību veidoti uzņēmumi (“ZAAO”, “ALAAS” un “AADSO” – katrs ap 6%), “Piejūra” ap 3%.

Naudas izteiksmē, nozares apgrozījums pērn sasniedza 130,53 miljonus eiro, gūta 10,58 miljonu eiro peļņa. Atgriežoties vēsturē, atkritumu tirgus sāka veidoties pirms 20 gadiem, kad tika privatizēti visi pašvaldības uzņēmumi un konkurence bijusi ļoti plaša. tā sāka mazināties, spējīgākiem uzņēmumiem pārpērkot vienam otru. Tirgus turpināja sašaurināšanās ceļu, kad pakalpojuma iegādei likums noteica pašvaldībām rīkot iepirkumus.

“Likumdevējs gāja ļoti, ļoti pašvaldību un lobistu ietekmē. “Tirgus pakāpeniska koncentrēšana nepatika Somijas investoriem piederošajam uzņēmumam “L&T”, tas bija viens no iemesliem, kāpēc tolaik lielākā uzņēmuma investori pēc 10 gadu darbības, 2014. gadā pameta Latviju.

“Somiem ļoti nepatika konkurences sašaurināšanās, kas Latvijā tika veicināta caur likumdošanu, jo patiesi liels un par sevi pārliecināts tirgus dalībnieks kā reiz vēlas konkurenci, jo tā ir iespēja augt, un ierobežota konkurence ir pilnīgi pretēji, tie ir kaut kādi korupcijas riski, ko somi uztver jūtīgi, tie ir tirgus riski, tirgus sašaurināšanās riski, katri atsevišķi lēmumi,” norāda bijušais SIA “L&T” direktors Reinis Ceplis.

“L&T”, kas bija izveidots uz 1944. gadā dibināta Rīgas pilsētas labiekārtošanas pārvaldes autotransporta uzņēmuma bāzes, iegādājās bijušais Rīgas Fondu biržas vadītājs Guntars Kokorevičs.

“Es mūžā nevarēju iedomāties, ka nonākšu līdz atkritumu biznesam.” Kokorevičs, kurš pirms vērienīgā “L&T” darījuma 2012. gadā no ekspremjera un par oligarhu dēvētā uzņēmēja Andra Šķēles ģimenes izpirka atkritumu apsaimniekotāju “Veolia vides serviss”, norāda, ka uzņēmumu iegādes darījumus finansējis no saviem uzkrājumiem un, aizņemoties naudu no enerģētikas nozares un bankas.

“Domā, ka es to “L&T” vai “VPG” nopirku vienkārši aizejot uzliku galdā naudu un viss? Es ieķīlāju visu, kas man bija. Man bija personīgie galvojumi krustu šķērsu bankās, man bija ieķīlāts jebkas, kas man piederēja. Ja kāds stāsta par to, ka šis ir mega veiksmes stāsts, es gribētu redzēt, ko tas cilvēks ir darījis pats, lai līdz tādam stāstam tiktu,” saka Kokorevičs.

Viņš neslēpj, ka viņam ar Šķēli saglabājušās labas attiecības, ik pa laikam sanākot saskrieties, ja ir kāda nepieciešamība vai interese. Draudzības nav, lietišķas attiecības – turklāt pie bijušā politiķa strādā Kokoreviča draugs, bet tajā neesot nekā tāda, kas ietekmētu biznesu.

“Mums ir tiešām labas attiecības, nu kādas nav nekāds tur briljants, bet viņš man ir palīdzējis, viņš man ir palīdzējis ar padomu, galu galā viņš man, viņa dēļ vai viņa nevarēšanas atkritumu biznesu attīstīt, es biju spiests saņemties un viņu nopirkt. Es, protams, esmu joprojām viņam, kā laika saka, joprojām par to paldies parādā. Bet tikai paldies. Es cienu un novērtēju, ko Šķēles kungs priekš manis ir izdarījis, kā viņš ir atbalstījis mani kādreiz, bet mums nav tāda veida attiecību, lai kāds runātu par Šķēles kunga ietekmi,” saka Kokorevičs.

“Clean R” īpašnieks uzsver, ka viņš nav centies ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas likuma izmaiņas, bet asi kritizēt pirms vairākiem gadiem iedibināto normu, kas ļauj pašvaldībām nerīkot iepirkumus, ja atkritumus savāc pašu pašvaldību veidoti uzņēmumi. Šo normu, ko daži pašvaldību uzņēmumi mēdz izmantot arī ļaunprātīgi savulaik atbalstīja bijušā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ilgstoši vadītā Vides ministrija.

“Spilgtākais piemērs no 2012. gada vasaras, kad mums sāka rakstīt ļoti daudz Vidzemes apdzīvotu vietu iedzīvotāji, uzņēmumi, pamatā iedzīvotāji un sūdzēties, ka pašvaldības mums liek izbeigt līgumus ar esošajiem atkritumu apsaimniekotājiem, privātajiem komersantiem, jo pašvaldības saka, ir pašvaldības kapitālsabiedrība “ZAAO”. Tās sūdzības pamatā par to, ka cena dramatiski pieaugusi,” saka Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Pašvaldību patvaļu kritizē arī otras atkritumu savākšanas kompānijas “Eco Baltia” līdzīpašnieks un vadītājs Māris Simanovičs: “Tā ir vieta, kur ielikt savus radus, paziņas un pārējos. Tā sliktākā tendence, kur visvairāk iedzīvotāju zaudē ir tieši pašvaldību uzņēmumos, kur neviens šo biznesu neuzrauga – “pelēkā” joma. Normāli būtu bijusi situācija, ka visa Latvija ir brīvais tirgus un nav tādi uzņēmumi, kas nepiedalās konkursos.”

Kopumā dažādas konkurenci ierobežojošas izmaiņas tika iestrādātas no jauna tapušajā likumā 2010. gadā – likums veidots 9. Saeimas laikā un apstiprināts pēdējās šī parlamenta sasaukuma darbības dienās – tolaik lielākās frakcijas bija Šķēles vadītā Tautas partijas, vēsturiski ar Aivaru Lembergu saistītā Zaļo un zemnieku savienība, kā arī tolaik Solvitas Āboltiņas vadītais “Jaunais laiks”.

Tai skaitā atbalstīts priekšlikums ļaut slēgt līgumu līdz 20 gadiem, ja tiek realizēts publiskās un privātās partnerības projekts. Šo iespēju šogad izvēlējās Rīgas pašvaldība, slēdzot koncesijas līgumu ar divu līdz šim konkurējošo uzņēmumu – “Clean R” un “Eco Baltia” izveidoto kopuzņēmumu, izpelnoties Konkurences padomes lietu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu. Politiķi toreiz nesadzirdēja Konkurences padomes aicinājumu noteikt uz pusi īsāku termiņu. “Mēs noteikti ļoti daudz rakstījām, tas ir pārāk ilgs termiņš, tas ir laiks, kad tirgū var notikt neatgriezeniskas izmaiņas,” saka Ābrama.

Toreiz šo ideju Saeimā iesniedza atbildīgā Tautsaimniecības komisija. LNT TOP10 komisijas arhīvos atklāja, ka priekšlikumu iesniedza Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera, toreiz to pamatojot ar iespēju realizēt lielākus investīciju projektus.

Priekšlikumu parakstīja kameras vadītāja pienākumu izpildītāja, jo tobrīd gan organizācijas vadītāja Žanete Jaunzeme-Grende, gan stratēģijas direktors, šobrīd politiķis Daniels Pavļuts bija atvaļinājumā- tā skaidro toreizējais juridiskās daļas vadītājs, pašreizējais kameras vadītājs Jānis Endziņš. Pēc viņa secinātā, priekšlikumu, visticamāk, sagatavojuši paši nozares uzņēmumi: “Tās tēmas, kuras ir uz galda, par tām loģiski izsaka savu pozīciju, viedokli tie kameras biedri, uzņēmumi, kurus tas tiešā veidā skar.”

Dati liecina, ka tolaik starp kameras biedriem atkritumu jomā strādājoši bija trīs uzņēmumi, to vidū “VentEko” un “BAO” – šis uzņēmums pieder bijušajam Jaunā laika biedram Jānim Vilgertam, kuram bijuši biznesa darījumi arī ar Šķēli. Vilgerts daudzu gadus vada arī Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju. Endziņš netic, ka toreiz ar šo normu tika saistīti plāni veidot atkritumu monopolu Rīgā: “Neraugoties uz visu to ārprātu, kas šobrīd notiek Rīgā, domāju, ka arī desmit gadus atpakaļ mani kolēģi kamerā diez vai bija ar pozīciju, ka jānodibina 20 gadu monopols. Šodien es noteikti varu teikt, ka tā nav kameras pozīcija.”

Toreizējais Tautsaimniecības komisijas vadītājs, “tautpartejietis” Vents Armands Krauklis, ideju par 20 gadiem Publiskās privātās partnerības projektos atbalsta joprojām, jo, spriežot pēc citu valstu pieredzes, tāda ir standarta prakse gadījumos, ja paredzētas lielākas investīcijas – ilgāks laiks nepieciešams to atmaksai, lai būtiski nesadārdzinātos pakalpojumu cenas.

“Ne jau gados problēma. Šādos stāstos viss Dievs ir detaļās. Kādēļ ir sarežģīti “PPP” projekti un ir gan daudz sekmīgi piemēri, īpaši Vācijā, ir arī nesekmīgi, arī Lielbritānijā ir bijuši nesekmīgi, projekti, tādēļ, ka ļoti svarīgi detalizēti atrunāt visas svarīgās nianses,” saka Krauklis.

Viņš apgalvo, ka toreiz priekšlikums atbalstīts, nedomājot par kādu konkrētu projektu, tomēr, kāpēc vispār radās tāda ideja, viņš precīzi neatceras: “Tajā laikā vispār tika pieņemts publiskās partnerības principa likums. Ar to gāja grūti, jo tādas pieredzes Latvijā nebija. Tika pētīta citu valstu pieredze un būtībā tā doma bija tomēr paplašināt iespējas veidot labu mūsdienīgu pakalpojumu.”

Šobrīd nākas secināt, ka PP projektu, ko savulaik atbalstīja Tautas partijas politiķi, Rīgas domē palīdz realizēt privātie uzņēmumi, no kuriem lielākais – ”Clean R” tiek saistīts ar šī politiskā spēka zināmāko līderi – Šķēli.

Krauklis: “Ja pat tas tā būtu, tad jūs tiešām domājat, ka kāds cilvēks Latvijā ir tik spējīgs, ka pirms desmit gadiem paredzēja, ka pēc desmit gadiem Rīgā būs kaut kas tāds un desmit gadus nogaidīja. Tas vienkārši ir tik muļķīga sazvērestības teorija, ka par to var vai nu smieties vai skumji pasmaidīt. Ne Tautas partijas frakcijā, ne kādā citādā veidā par šo tēmu vispār nekad nav bijusi diskusija. (LNT: Izklausās jocīgi tādā ziņā, ka mēs zinām, ka Tautas partijas līderis vai ir slēpis vai nav, bet katrā ziņā visi zina, ka viņam ir bijušas intereses atkritumu biznesā.) Ne tajā laikā. (LNT: Vēlāk kaut kad?) Es tiešām nesekoju līdzi tām visām lietām. Nedomāju, ka tajā laikā šajā jomā Dzirnavu ielā rezidējošais uzņēmējs darbojās šajā jomā.”

Šķēles faktoru Rīgas skandalozajā projektā neapstiprina “Eco Baltia” vides vadītājs: “Mūsu uzņēmumam jebkura partnerība ir jāsaskaņo ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Mums nav neviena pierādījuma, ka aiz “Clean R” stāvētu Šķēles kungs.”

Rīgas domes amatpersona atzina, ka par to, ko darīt Rīgas atkritumu saimniecībā, pašvaldībā analizēs jau sen. Tātad, iespējams, kopš 2013. gada domes atbildīgās amatpersonas analizēja, kuru no trīs likumā paredzētām iespējām izvēlēties. Par labu publiskās privātās partnerības projektam esot liecinājis pētījums. Pašvaldība pati neesot saņēmusies realizēt projektu, jo tas prasa pārāk lielas izmaksas.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko: “Paredzētas investīcijas apmēram 100 miljoni eiro apmērā, un tā ir diezgan ievērojama summa. (..) Galvenie dati tajā analīzē, ko minēju, bija, kā šo pakalpojumu padarītu par iespējami lētāku un līdz ar to arī secinājumi, ka tur jābūt 20 nevis 15 vai 10, ja, tas viss atkarīgs no pamata uzdevuma, kas dots – lētākais tarifs.”

Konkurences padomes vadītāja gan šaubās, vai Rīgas dome tiešām pati veikusi pētījumus: “Tur bija divi pētījumi. Divas firmas uztaisīja, ja nemaldos 2016. gadā pēc tam 2018. gadā, viss tas, kas pētījumā, pētīts, ielikts tagad koncesijas līgumā, pat summa pārsteidzošā kārtā, neviens nav pārrēķinājis, pārbaudījis. Kāds izpētīja, sarēķināja, sagatavoja, Rīgas dome ielika līgumā utt.. Mēs jau, visticamāk, nedomājām, kādi citi varbūt domāja. Situācija vairāk nekā pārsteidzoša un neparasta.”

Komentējot konkurences sargu jau iepriekš izteiktos brīdinājumus par monopola veidošanos, Rīgas dome arī atsaucas uz spēkā esošām normām, kas arī ļauj Rīgu noteikt kā vienu zonu, kur var būt viens uzvarētājs. Šāda norma likumā iestrādāta par spīti Konkurences padomes ieteikumam lielās pašvaldības virs 50 000 iedzīvotāju sadalīt divās vai vairākās zonās, kur par darbību cīnās vairākas kompānijas. Nesaklausīti bija arī citi aicinājumi nākamajos gados, tai skaitā viens no pēdējiem atvērta konkurences tirgus bastioniem – neliegt iespējas komersantiem pašiem izvēlēties atkritumu apsaimniekotāj nevis to likt pirkt no tiem, kurus pašvaldība piedāvās.

“Ir ļoti tālredzīgi gan politiķi, gan arī uzņēmēji, arī kaut kādā veidā kombinācijas, kas saskata perspektīvu nākotnē, un, protams, neesmu tik naiva, lai uzskatītu, ka mūsu likumdošana ir tiešām ekonomiskās izpētes un loģiskās attīstības ceļi. Mūsu likumos ir pieļautas tik daudz, es nezinu, vai tās ir kļūdas, vai tas ir apzināti tā protams, ir dažādi varianti,” saka Ābrama.

Latvijas atkritumu biznesā šobrīd kādai citai kompānijai sākt biznesu esot teju neiespējami, tajā varētu iekļūt, vien nopērkot esošo dalībnieku, lēš paši kompāniju pārstāvji. Par to, ka ārvalstu investori to nemaz necenšas to darīt jau pāris gadus, atzīst ārvalstu investoru padomes eksperte Dace Cīrule.

“Atkritumu bizness ir, teiksim, tāds slavens ar to, ka tajā ir ārkārtīgi grūti ienākt tieši šīs te prognozējamības iztrūkuma pēc. Un otra lieta, kādēļ sarežģīti, ka šis tirgus pats par sevi, pēc sava dabiskā principa, kā notiek, ir pietiekami noslēgts, un lai tajā ielauztos un pateiktu, ka mēs to atveram, brīvai konkurencei, ārkārtīgi sarežģīts process.”

Tikmēr politiķi neizslēdz, ka varētu veikt atkal jaunus grozījumus atkritumu apsaimniekošanas likumā.