Atkritumu apsaimniekotājiem turpmāk nāksies deponēt naudu, lai segtu iespējamus sodus par vides piesārņojumu

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekotājiem turpmāk nāksies deponēt naudu, lai segtu iespējamus sodus par vides piesārņojumu
Ilustratīvs foto. (VLADISLAVS PROŠKINS, F64)

Atkritumu apsaimniekošanas biznesā vairs nevarēs darboties uzņēmumi, kas Valsts vides dienestam (VVD) nebūs iesnieguši finanšu nodrošinājumu savām darbībām – vai nu iemaksājuši depozītu bankā, vai noslēguši līgumu ar apdrošinātājiem. Tādējādi plānots nodrošināties pret zaudējumiem, kas varētu rasties, ja apsaimniekotājs nepildītu savas saistības.

Pērn vasarā tika pieņemts lēmums pastiprināt atkritumu apsaimniekotāju atbildību par savākto atkritumu apsaimniekošanu – proti, atļauja turpmāk tiks izsniegta vai pagarināta tikai uzņēmumiem, kas VVD iesnieguši finanšu nodrošinājumu.

“Respektīvi kaut kur parādās atkritumi, ko viņš nav līdz galam apsaimniekojis – vai nu viņi nav nogādāti, kur tiem ir jābūt, vai nav atbilstošā laikā pārstrādāti vai pāršķiroti, kā viņam ir ierakstīts atļaujā, un rezultātā ir jāiesaistās valstij un jāsavāc šie atkritumi, tad šis finanšu nodrošinājums ir tas, kas sedz šīs izmaksas,” norāda VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Atkarībā no atkritumu apsaimniekošanas veida Finanšu nodrošinājuma summa šogad ir 43 vai 86 tūkstoši eiro. Nākamgad nodrošinājuma apmērs kāps. “Šis finanšu nodrošinājums tika arī piemērots un izstrādāts, lai tiešām šajā nozarē neparādītos komersanti, kas faktiski īsti negrib darboties un īsti negrib strādāt, bet cer, ka savāks atkritumus, iekasēs naudu un tad jau tālāk var neko nedarīt,” pauž VARAM pārstāve.

Nodrošinājumu VVD šobrīd iesnieguši lielākā daļa uzņēmumu, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas biznesā. Tomēr ir tādi, kas prasības izpildīt nevar.

“Pārrunājot ar apdrošinātājiem, šis te nosacījums 43 000 kompānijām, kurām ir nodokļu parādi vai citādāka veida problēmas, apdrošinātāji nemaz neslēdz šādus te apdrošināšanas līgumus, jeb otrs variants ir šos 43 000 nolikt bankā kā depozītu, un daudzi uzņēmēji nebūs spējīgi šīs te normas izpildīt,” norāda Latvijas Asociācijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanai izpilddirektors Jānis Āboliņš.

Atkritumu apsaimniekotāju starpā nav vienprātības arī par prasītā nodrošinājuma apmēru. “Mēs īsti nepiekrītam tam, ka visi atkritumu apsaimniekotāji ir salikti vienā grozā – vai tās ir riepas, vai sadzīves atkritumi, vai tie ir metāllūžņi, ir tomēr atšķirīgi šie te biznesi. Tomēr būtu varbūt gradācijai arī pēc atkritumu veidiem, bet pirmais solis jebkurā gadījumā ir izdarīts, un tas ir apsveicami,” saka Āboliņš.

Vienlaikus atkritumu apsaimniekotāji vērš uzmanību uz gadījumiem, kad poligonā, piemēram, izceļas ugunsgrēks. Tad valsts tēriņi nelaimes likvidēšanā krietni vien var pārsniegt uzņēmuma finanšu nodrošinājuma summu.

Lasi vēl