ASV senators: Mūsu ziņa Latvijai ir tā, ka uzticība NATO ir stipra un tā turpināsies

0 Komentāru
ASV senators: Mūsu ziņa Latvijai ir tā, ka uzticība NATO ir stipra un tā turpināsies
Foto: AFP / Scanpix

Šis mēnesis būs svarīgs Latvijas drošībai. 11. un 12. jūlijā Briselē notiks NATO samits, kurā gaidāmas sarežģītas ASV prezidenta Donalda Trampa diskusijas ar Eiropas lielvalstu līderiem, un dažas dienas pēc tam Helsinkos Tramps tiksies ar Krievijas autoritāro līderi Vladimiru Putinu.

Vai ir pamats uztraukumam, ka šajās sarunās varētu tikt upurētas Latvijas intereses? Par to un saspīlējumu Amerikas un Eiropas Savienības attiecībās LNT Ziņas izjautāja ASV senatoru Džefu Fleiku, kurš bija ieradies vizītē uz Latviju. Fleiks ir Donalda Trampa partijas biedrs, taču reizēm bijis kritisks par ASV prezidenta darbībām.

LNT: Senator, jūsu vizīte Latvijā notiek sarežģītā laikā, kad ir neskaidrība par Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības attiecību nākotni. Jauno tarifu ieviešana atgādina tirdzniecības karu, prezidents Tramps vienlaikus ir teicis, ka Eiropas Savienība bija izveidota, lai ar tās palīdzību izmantotu ASV. Vienlaikus ir arī baumas, ka ASV varētu atsaukt savu karaspēku no Vācijas. Vai Amerikas-Eiropas alianse ir apdraudēta?

Fleiks: Ir pateiks daudz kas, bet šie izteikumi vēlāk ir precizēti. Pastāv visu iesaistīto, abu partiju atbalsts NATO aliansei, un mūsu saistībām pret to. Mūsu delegācijā ir republikāņi un demokrāti, un Pārstāvju palātas un Senāta locekļi. Un mūsu ziņa Latvijai ir tā, ka mēs esam šeit, un mūsu uzticība NATO ir stipra, tā turpināsies. Un tas pats attiecas uz Eiropas Savienību. Mums ar to ir lieliskas attiecības, un tās turpināsies, pat tad, ja gadīsies viena otra aizķeršanās. Es gribu teikt, ka dažreiz kaut kas tiek pateikts, taču vēlāk precizēts.

LNT: No ārpuses šķiet, ka ASV Kongress grib, lai viss paliek pa vecam, bet Trampa administrācijai ir savas idejas par to, kā lietām jānotiek. Un rezultātā ir kaut kas pa vidu. Kāds ir jūsu vērtējums no iekšpuses, cik vienota un skaidra pašlaik ir ASV ārpolitika?

Fleiks: Attiecībā uz ārpolitiku ASV konstitūcija dod pilnvaras gan Kongresam, gan prezidentam. Prezidents nosaka dienaskārtību, bet Kongress nodrošina finansējumu. Tātad loma ir abiem, dažreiz šīs varas līdzsvarojas, kā jau jūs teicāt. Bet vienlaikus ir stingra uzticība NATO aliansei, un stingra uzticība brīvajai tirdzniecībai, un starptautiskajā kārtībā balstītiem noteikumiem. Īpaši tas attiecas uz Kongresu. Dažreiz mums ir nesaskaņas ar valdošo administrāciju – gan tad, ja tobrīd tā ir republikāņu administrācija, gan demokrātu. Šīs attiecības ar sabiedrotajiem ir bijušas labas mums visiem ilgtermiņā, un mums tās nākotnē būs nepieciešamas. Es domāju, ka mēs visi to apzināmies.

LNT: Vai esat drošs, ka to apzinās arī ASV prezidents?

Fleiks: Prezidents un viņa administrācija ir izteikuši stingru atbalstu NATO. Dažreiz kaut kas ir pateikts, kas vēlāk ir precizēts. Bet es esmu drošs, ka šīs mūsu attiecības turpināsies, un mani kolēģi uzskata tāpat.

LNT: Šomēnes prezidents Tramps satiks Putina kungu Helsinkos. Baltijas reģionā par šo tikšanos ir nervozitāte, un zināmas bailes par to, ka uz sarunu galda varētu tikt uzliktas arī mūsu intereses. Vai šīs bailes ir pamatotas?

Fleiks: Ir jābūt skaidrībai par to, kas ir mūsu sabiedrotie un kas ir mūsu pretinieki. Un pagātnē mūsu pretinieks bija Padomju Savienība, un šodien tāda ir Krievija. Tas ir izpaudies daudzās jomās, īpaši mūsu pēdējās vēlēšanās un daudzās vēlēšanās visā pasaulē, Krievija ir spēlējusi negatīvu lomu. Es ceru, ka mūsu prezidents to pieminēs sarunās ar Putina kungu. Protams, arī Krimas aneksija ir kaut kas, ar ko nedrīkst samierināties, tā ir bijusi mūsu nostāja visu laiku. Un Kongress ir šīs aneksijas dēļ piemērojis Krievijai sankcijas. Šīs sankcijas turpinās, mūsu prezidentam ir jāpakļaujas šīm sankcijām, jo tāds ir likums.

LNT: Kad skatāmies uz Trampa retoriku, ir dzirdēti labvēlīgi izteikumi par Krieviju un Putinu. Tomēr, no otras puses, Trampa administrācija nesen ir apstiprinājusi plānu piegādāt Ukrainai letālu bruņojumu, un militārais atbalsts tikai palielinās arī Baltijas reģionā. Kā jūs skaidrotu šo nesakritību starp vārdiem un darbībām?

Fleiks: Es pats esmu kritizējis prezidenta izteikumus. Uzskatu, ka viņam vajadzētu būt piesardzīgākam, izvērtējot, ko tiekt. Vienlaikus, manuprāt, darbības ir svarīgākas nekā vārdi. Es teiktu – vairāk skatieties uz darbiem. Un Kongress ir aizstāvējis vairāk militārā atbalsta Ukrainai, un tas ir īstenots.

LNT: Jūs esat izteicies, ka Amerikas politika varētu būt sasniegusi savu zemāko iespējamo punktu. Vai jūs esat plānojis izaicināt Trampu un kandidēt uz prezidenta amatu 2020. gadā?

Fleiks: Šādus jautājumus es atstāšu vēlākam laikam, man ir atlikuši seši mēneši Senātā, ir vēl daudz darāmā.

Intervija ar Džefu Fleiku

0 Komentāru