ASV prezidenta vēlēšanas: Baltijas valstīm jārēķinās ar ASV ārpolitikas vektora maiņu

3 komentāri

ASV prezidenta vēlēšanas notiks jau 3. novembrī. Kas uzņemsies pasaules līderību nākamos četrus gadus ar interesi vēro visa starptautiskā sabiedrība, protams, arī Latvija – jo Amerika jau vēsturiski ir mūsu drošības garants. Latvijas amatpersonas uzsver – mūsu interesēs ir ASV ārpolitikas turpinātība – ekonomiskās sadarbības, bet jo īpaši drošības jautājumos.

Donalda Trampa kļūšana par Baltā nama saimnieku, pirms četriem gadiem sašūpoja pasauli bažas raisot arī Latvijā. Galvenokārt tāpēc, ka Tramps allaž bijis kritisks attieksme pret sabiedrotajiem, kuri viņa ieskatā, izmanto ASV drošības garantijas. Latvijas vērtējumā – neskatoties uz Trampa skaļajiem paziņojumiem, sadarbība ir bijusi laba – arī NATO kontekstā.

“Šī uzstāšana uz 2%, tā ir bijusi arī citu prezidentu runu sastāvdaļa. Ir ļoti normāli, ka amerikāņiem nav jāmaksā par citu valstu drošību. Mums ir jānošķir ASV politika globāli kopumā ar dažādiem izaicinājumiem Trampa administrācijas laikā un attiecības ar Latviju, ja mēs runājam par pēdējo ASV attiecības ar Latviju, tad šīs attiecības Trampa valdīšanas laikā ļoti pozitīvas mums nav patiesībā daudz par ko sūdzēties,” norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Tam piekrīt arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) – ASV ir Latvijas sabiedrotais, un neatkarīgi no tā, kuru ievēlēs. Vienlaikus gan jāņem vērā ASV ārpolitiskā vektora maiņa. Tas pēdējos gados, izteikti ir vērsts uz cīņu par ietekmes sfērām starp pasaules lielvarām – lielākoties ar Ķīnu.

” Lai kāda būtu administrācija demokrātu vai republikāņu, pēdējo 30 gadu laikā tā sadarbība tomēr ir bijusi ļoti laba un arī pēdējie četri gadi sevišķi drošības jomā – ASV klātbūtne šajā reģionā, ASV lēmums palielināt karaspēka klātbūtni Polijā, kas arī mums objektīvi ir labs, izdevīgs un veicina mūsu drošību, jo sabiedroto bāzes tad ir tuvāk arī mūsu teritorijai zināmas krīzes laikā,” pauž Rinkēvičs.

Šeit runa ir ne tikai par drošību. Arī transatlantiskajām attiecībām un starptautiskajām organizācijām – ko Tramps savas prezidentūras laikā īpaši kritizējis. Tāpat, savstarpējā tirdzniecība, ko pēdējo četru gadu laikā apgrūtina tarifu kari. Arī Eiropas Savienībai, tostarp Latvijai, skatoties uz nākotnes attiecībām ar ASV, ir daudz darāmā.

“Vajadzēs vienoties par kopīgu izpratni. Tajā kā mēs turpināsim reaģēt uz Krievijas ārpolitikas soļiem, kas objektīvi nav mums pieņemami. Otrs faktors, neapšaubāmi Ķīnas jautājums. Tas lielais jautājums būs, kur un kā mēs atradīsim vienprātību starptautiskās kārtības, tiesību un organizāciju lomas izvērtējumā. Ir vairākas starptautiskās organizācijas, kuras ir jāreformē, jo tās netiek galā ar pašreizējiem izaicinājumiem,” teic Rinkēvičs.

Katrā ziņā – asas svērstības ASV iekšpolitikā nav Latvijas interesēs. “Tad, kad iekšpolitikā nav kaut kas kārtībā, tad par ārpolitiku aizmirst un to vienmēr kāds var izmantot. Eiropas uzdevums ir negulēt uz lauriem un saprast, ka, ja mēs vēlamies vairāk drošības mums kā nacionālajām valstīm ir vairāk šajā drošībā jāiegulda. Mēs nevaram domāt kā pirms desmit, 20 gadiem, kā dažiem šķita, ja mēs vairāk sadarbosimies, kļūsim daudz drošāki. Jā, tas ir arī viens no soļiem, kas ir jādara, bet diviem nabagiem sametoties kopā viens bagāts tur nesanāk,” saka Pabriks.

Vērtējot priekšvēlēšanu procesu ir skaidrs, ka Baidena uzvara iepriecinātu daudzus Eiropā. Īpaši tos, kuriem ir bažas, ka vēl četri Trampa gadi sarīdītu Eiropu un Ameriku vēl negatīvākā gultnē. Taču, viņaprāt, Eiropai un arī Latvijai jāņem vērā, ka ASV ārpolitika nebūs tāda kāda tā bija pirms 10, 20 gadiem.

“Baidens arī ir apsolījis tādu harmoniskāku un prognozējamāku mijiedarbību, tai skaitā ar Eiropas sabiedrotajiem. Bet tai pašā laikā jāpatur prātā, ka amerikāņi paši strīdas par to, ko viņi vēlas darīt, tai skaitā pasaulē un tas ir konteksts no kā Baidens nevarēs izvēlēties, es šaubos, ka mums Eiropā atgriezīsies tā Amerika ko mēs pazinām pirms 10-20 gadiem, kas bija tik ļoti iesaistīta visās Eiropas lietās un norisēs. Šis ir kaut kas ar ko Baltijas valstīm arī būs jārēķinās un, iespējams,  būs jāmeklē jauni veidi, kā noturēt amerikāņu interesi par šo reģionu, jo tā interese un iesaiste mums ir ļoti svarīgi, īpaši mūsu militārās drošības kontekstā,” skaidro TV3 žurnālists un politologs Edijs Bošs.

Pēdējās ASV veiktās aptaujas liecina, ka Džo Baidens apsteidz Donaldu Trampu  apmēram par 8niem procentiem. Bet tas negarantē demokrātu kandidāta uzvaru. Arī 2016.gada gada aptaujās Hilarijai Klintonei bija izteikts pārsvars pār Trampu. Taču viņa galu galā zaudēja.

3 komentāri