Astoņu mēnešu laikā saņemti 435 trauksmes cēlēju ziņojumi

1 komentārs

Astoņu mēnešu laikā centrālajās valsts institūcijās saņemti 435 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, bet par tādiem atzīti 119, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citkovskis.

Viņš atzīmēja, ka visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu.

Citkovskis norādīja, ka pirmie astoņi mēneši kopš spēkā stājies Trauksmes celšanas likums ir parādījuši, ka iedzīvotāji ir gatavi celt trauksmi, ja tie aizsargāti no valsts puses. Viņš gan piebilda, ka ir nepieciešams vēl laiks, lai sabiedrībā nostiprinātos trauksmes cēlēja institūts.

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte Inese Kušķe norādīja ka no 119 trauksmes cēlēju ziņojumiem 54 gadījumos izskatīšana turpinās, tostarp ir ierosināts viens kriminālprocess.

Viņa atzīmēja, ka lēmums piemērot sodu ir pieņemts septiņos gadījumos – sešās administratīvo pārkāpumu lietās un vienā disciplinārlietā. 11 reizes ziņojuma rezultātā veikti uzlabojumi, novēršot trūkumus, par kuriem celta trauksme.

Savukārt trauksmes cēlēju kontaktpunktā saņemti 70 iesniegumi. Pērn sniegtas konsultācijas un atbalsts 268 iedzīvotājiem – potenciālajiem trauksmes cēlējiem, kompetento iestāžu trauksmes celšanas kontaktpersonām, uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem gan par aizsardzības mehānismiem, gan par trauksmes celšanas mehānismu ieviešanu, gan citiem jautājumiem.

Turpretim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme žurnālistiem pastāstīja, ka tieši VID ir nonācis “epicentrā”, jo tas ir saņēmis visvairāk iesniegumu. Kopumā pērn dienestā saņemti 82 iesniegumi, no kuriem par trauksmes cēlēju ziņojumiem atzīti 36, taču arī pārējie tiek izskatīti, bet kā parasti iesniegumi.

No 36 ziņojumiem izskatīšana pabeigta jau deviņos un tajos pieņemti dažādi lēmumi, tostarp par nodokļu uzrēķinu.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume norādīja, ka birojā pērn saņemts 51 ziņojums, bet 18 atzīti par trauksmes cēlāju ziņojumiem. Trīs gadījumos konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu neievērošanu. Tāpat konstatēti gadījumi, kad nodarīts kaitējums valsts kārtībai vai notikusi valsts līdzekļu izšķērdēšana.

Kā vēstīts 2019.gada 1.maijā stājas spēkā Trauksmes celšanas likums, kura mērķis ir sabiedrības vai tās daļas interesēs veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.

Likums tiesības celt trauksmi paredz fiziskajai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to uzskata par patiesu.

Celt trauksmi var par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus sektorā un konkurences tiesību pārkāpumiem.