Komentāri

Ārvalstu studentiem augstākās izglītības iegūšana Latvijā šķiet arvien pievilcīgāka. Pēdējos gados viņu finansiālais pienesums esot sasniedzis pat farmācijas nozares apjomus.

Studējošo ārzemnieku skaits Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir dubultojies, un viņi ar studijām šeit ir apmierināti, tā liecina jaunākais pētījums.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ja 2011. gadā Latvijā studēja 2,2 tūkstoši ārvalstu studenti, tad šobrīd mūsu valstī studē jau 5,5 tūkstoši, turklāt viņu pienesums valsts budžetam ir aptuveni 148 miljoni eiro gadā.

Sociologs Arnis Kaktiņš norāda: “Kā uzrādīja šis pētījums, tā patiesībā ir ļoti liela nauda, kuru ieved Latvijā katrs no šiem studentiem. Ja runā par iemesliem, kāpēc viņi ir izvēlējušies tieši Latviju, tad redzam, ka, pirmkārt, šeit lielu lomu spēlē tas, ka Latvija ir ES valsts”.

Turklāt studijas gadā vienam studentam izmaksā vidēji 5 000 eiro, kas ir krietni mazāk nekā, piemēram, Vācijā vai Lielbritānijā. Šorīt raidījumā 900 sekundes viens no pētījuma autoriem, Daunis Auers, atzina, ka vairums studentu ar dzīvi un sadzīves apstākļiem šeit ir apmierināti.

“Kopumā studentiem patīk studēt Rīgā, un tas nav pārsteigums – Rīga ir metropole – lielākā pilsēta Baltijas valstīs, šeit studē 70 000 studentu, kas ir trīsreiz vairāk nekā Tallinā. Rīgai ir milzīgs potenciāls, lai attīstītos kā studentu pilsētiņai,” stāsta Auers.

Visvairāk studentu ir no Eiropas Savienības, tai seko Krievija, Indija, Kazahstāna un Zviedrija. Mūsu valstij tas ir milzīgs ekonomiskais pienesums – 148 miljoni eiro gadā. Tas ir līdzvērtīgi farmācijas nozares pienesumam, kas tiek uzskatīta par vienu no Latvijas perspektīvākajām jomām. Tagad atklājas, ka “Latvijas Nokia” ir izglītības eksports.

Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis norāda: “Mēs jau daudzus gadus mēģinām valdībai un ministriem skaidrot, ka šī nozare ir ļoti ekonomiski izdevīga Latvijai, jo šeit mēs varam to potenciālu izmantot, kas ir ļoti labi atjaunojams un Latvijas resursus neizniekojam”.

Tagad izrādījies, ka pat bez ievērojama valsts atbalsta un stratēģijas augstākās izglītības eksports Latvijā ir kļuvis par nozīmīgu tautsaimniecības nozari.

“Šis potenciāls ir milzīgs, un Latvija tikai tagad sāk apjaust to spēku, kas mūsos ir slēpies, jo izglītības sistēma šajos gados, šajos krīzes un pēckrīzes gados nav zaudējusi pašu galveno – atbildības sajūtu par kvalitāti, kas ir jāgarantē,” teic RTU rektora vietnieks Igors Tipāns.

Pētījumā gan secināts, ka nepieciešama efektīvāka sadarbība ar valsts iestādēm, piemēram, lai ātrāk izskatītu studentu vīzu pieteikumus. Tāpat vēl jādomā par kopmītņu remontu un jaunu būvēšanu, jo, lai spētu palielināt ārzemju studentu skaitu, ir jāspēj nodrošināt ne tikai attiecīga izglītības, bet arī sadzīves kvalitāte.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl