Ārstus satrauc mazuļu traumatisms: teju visos gadījumos bīstamie savainojumi tiek gūti mājās

1 komentārs

Bērnu traumatisms valstī būtiski nemazinās, un tas ārstus dara bažīgus, jo problēma tiek aktualizēta gadu no gada, par to nemitīgi runājot, tostarp īstenojot dažādas informatīvas kampaņas. Visvairāk satrauc tieši mazuļu traumatisms, jo deviņos gadījumos no desmit bērni līdz viena gada vecumam dzīvībai un veselībai bīstamas traumas gūst tieši mājās.

Rūdolfam ir seši gadi. Nonācis slimnīcā, jo, lēkājot pa batutu, salauzis roku. Tagad mēnesis jāpavada ar ģipsi.

Latvijā ir kritiski augsts bērnu traumatisma un mirstības līmenis no ārējiem cēloņiem. Vidēji katru gadu dažādas traumas gūst aptuveni 21 000 bērnu. Mediķi šo problēmu aktualizē gadu no gada. Tiek rīkotas dažādas informējošas kampaņas. Pērnvasar arī LNT aizsāka iniciatīvu #SvešuBērnuNav, mudinot sabiedrību iesaistīties, ja bērns tiek pakļauts briesmām.

Situācija šā gada laikā gan nav nedz strauji uzlabojusies, nedz pasliktinājusies, norāda Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipa. Lai gan atsevišķās pozīcijās jūtams progress: “Šajos 7 mēnešos mums bijuši 700 bērni ar svešķermeņiem gan elpceļos, gremošanas traktā, gan ausīs, tad to par kādiem 30 mazāk, bet tomēr 700 joprojām ir daudz. Arī apdegumu ir nedaudz mazāk, ja kopumā tie ir ap 300 septiņu mēnešu periodā, tad atkal par 30 ir mazāk, tā kā nelielas pozitīvas tendences ir. Un ļoti priecē fakts, ka būtiski ir samazinājies dzīvnieku kodumu skaits, ja pērn tie bija vairāk nekā 200, tad šogad par 63 mazāk jeb 25%, tas gan ir būtisks samazinājums un ceram, ka tā tendence saglabāsies.”

Analizējot pirmo vasaras mēnesi gan pagājušā gadā, gan šogad, pirmajā vietā no traumām ir roku, kāju lūzumi – to skaits pāri 200 un arī galvas traumas diemžēl ir pāri simtam. Šajās pozīcijās samazinājums gada laikā ir pavisam nebūtisks. Tieši mazuļu traumatisms mediķus satrauca visvairāk.

“Katru gadu bērni dzimst no jauna, un katru gadu ir jaunie vecāki. Pat tie, kam iepriekš bijuši bērni, piedzimst jauns, iepriekšējā pieredze, ja ar to nekas nenotika, nenozīmē, ka ar šo tikko piedzimušo nekas nenotiks. Tāpēc katru gadu būtu jārunā par šīm tēmām un katru gadu jaunajiem vecākiem jāuzsver, ka bērna drošība tā ir droša māja vide un bērna pieskatīšana,” saka SPKC Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume.

Gandrīz visos jeb deviņos gadījumos no desmit bērni līdz viena gada vecumam, proti, zīdaiņi, šīs dzīvībai un veselībai bīstamās traumas gūst tieši mājās.

“Pavisam mazo bērnu vecumu grupā pirmais, par ko ārkārtīgi ir jārunā, ka pat uz sekundi bērnu nevar atstāt vienu uz augstas virsmas. Vai tas ir pārtinamais galds, vai gulta. Tas burtiski ir sekundes jautājums – bērns krīt, un viņam ir galvas trauma. Otrs – bērnam sasniedzamā attālumā nevar atstāt sīkus priekšmetus, jo tas ir normāls izziņas process, jo vēlas iebāzt mutē, tad var aizrīties, un iznākums būs ārkārtīgi bēdīgs,” teic Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste.

Mediķiem Bērnu slimnīcā ir milzīga kolekcija ar svešķermeņiem, kas izvilkti no bērna barības vada. “Lielākā daļa no šīm traumām ir netīšas, bet tās visas ir novēršamas. Tā kā jebkurš var darīt, lai bērnu pasargātu, tas ir viņas veselības un arī paša sirdsmieram,” saka SPKC Veselības veicināšanas departamenta direktore.

Lai papildinātu vecāku zināšanas par iespējamiem riskiem, nodrošinot bērniem drošu vidi, Slimību profilakses un kontroles centrs šonedēļ sāks kārtējo sabiedrības informējošo kampaņu ”Bērnam droši”.

1 komentārs